Vairākas komersantu asociācijas pievienojas Latvijas producentu savienības viedoklim un aicina nemazināt troksni naktsklubs un publiskos pasākumos.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 28. martā, otrajā lasījumā skatīja grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Rīgas Pašvaldības policija (RPP) aicināja Saeimu lemt par Rīgas domes lielākām pilnvarām publisku pasākumu atļauju izsniegšanā, kā arī iespēju pašvaldības policijai pārkāpumu konstatēšanas gadījumā pārtraukt pasākumu.
Ar likuma grozījumiem bija arī paredzēts pašvaldībai tiesības atcelt atļauju publiska pasākuma rīkošanai, ja pēc atļaujas izsniegšanas mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi.
Vērtējot līdzšinējo praktisko pieredzi publisko pasākumu saskaņošanā un to norisē jau pēc atļaujas saņemšanas, RPP novērojusi, ka bieži rodas iepriekš neparedzētas situācijas, kuru dēļ rodas būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums, piemēram, pasākumā tiek izmantotas skaņu pastiprinošas ierīces.
Latvijas producentu savienība iebilda pret RPP priekšlikumiem, paužot kritisku attieksmi pret policijas apsvērumiem saistībā ar skaņu pastiprinošu ierīču izmantošanu.
Rīgas pašvaldības policijas priekšlikumi attiecībā uz publisku pasākumu rīkošanu netika atbalstīti, un Saeimas komisijas 28. marta sēdē klātesošie deputāti vienojās, ka šie priekšlikumi ir nododami starp-institucionālām diskusijām, kuras ilgs vismaz 10 gadus.
Dzirdes aparātu tirgotāju asociācija pievienojas Latvijas producentu savienības viedoklim, atbalsta Saeimas komisijas lēmumu un aicina nemazināt troksni naktsklubs un publiskos pasākumos.
“Latvija ir mazs tirgus un mums katrs klients ir zelta vērts. Ņemot vērā demogrāfisko bedri, kurā valsts būs pēc 10 gadiem, mūsu biznesa attīstībai ir īpaši svarīgi, lai klienti sāktu lietot mūsu produktus pēc iespējas ātrāk. Mēs atbalstām valdošās koalīcijas nostāju, ka bizness ir svarīgāks par cilvēku un aicinām neaizliegt ierobežot troksni ne festivālos, ne publiskos pasākumos, ne izklaides vietās,” saka Ainārs Šlesembergs.
Līdzīgās domās ir Latvijas Ārstu asociācijas vadītāja Līga Spalviņa. “Paaugstinātam troksnim potenciāli ir kaitīga ietekme uz cilvēka veselību. Pētījumi liecina, ka noteiktu trokšņa lielumu sliekšņu pārsniegšana miega laikā kaitīgi ietekmē arī iedzīvotāju veselību. Ja vēlamies attīstīt veselības pakalpojumu nozari un vairot pacientu skaitu, tad ļoti svarīgi uzturēt troksni pasākumos pēc iespējas augstākā līmenī, ilglaicīgi un vēlams visu nakti. Maksimālam efektam, to vēlams vēl papildināt ar lēmumpieņēmēju vienaldzību, tādejādi radot arī bezspēcības un mazvērtības sajūtu, kas ilgtermiņā varētu rezultēties apātijā, depresijā vai suicidālās tieksmēs.”
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. Janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 12. punktu ir Veselības ministrijas pakļautības iestādes Veselības inspekcijas kompetencē. Lai attiektos no Pasaules veselības organizācijas rekomendāciju ievērošanas attiecībā uz trokšņa ietekmi, Veselības ministrija izteikusi gatavību izstāties no PVO.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tiks dibināta apakškomisija un pieaicināti eksperti, lai lemtu, kurai ministrijai jautājumu nodot, tādejādi izvairoties no kompetenču konflikta starp Ekonomikas, Veselības un Vides un Reģionalās attīstības un Tieslietu ministrijām. Plānotas arī aktīvas konsultācijas ar uzņēmējiem, lai ņemtu vērā ikviena komersanta vajadzības.
Ziņa jālasa caur 1. aprīļa tradicionālā ietvara prizmu.
Naktsmieru Rīgai 