Atklāta vēstule ar aicinājumu atrisināt paaugstināta trokšņa problēmas

A. god. Arturam Krišjānim Kariņam
Ministru prezidentam
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1536
e-pasts: krisjanis.karins@mk.gov.lv 

A. god. Mārim Sprindžukam
Vides aizsardzībasun reģionālās attīstības ministram
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494
e-pasts: maris.sprindzuks@varam.gov.lv 

Ļ.cien. Ilzei Indriksonei
Ekonomikas ministrei
Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519
e-pasts: ilze.indriksone@em.gov.lv

ļ.cien. Inesei Lībiņai-Egnerei
Tieslietu ministrei
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1536
e-pasts: inese.libina-egnere@tm.gov.lv

A .god. Jurim Lūkasam
Rīgas pašvaldības policijas priekšniekam
Lomonosova iela 12A, Rīga, LV-1019
e-pasts: juris.lukass@riga.lv

Ļ. cien. Daigai Mieriņai
Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājai
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1811
e-pasts: daiga.mierina@saeima.lv

Ļ. cien. Ingai Bērziņai
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1811
e-pasts: inga.berzina@saeima.lv

ATKLĀTA VĒSTULE

ar aicinājumu atrisināt paaugstināta trokšņa problēmas

1. IEVADS

Pilnvērtīgs miegs ir labas veselības, pašsajūtas un garīgā noskaņojuma pamats. Turpretī nepietiekams miegs var novest pie būtiskiem veselības traucējumiem. Miega daudzumu un kvalitāti var ietekmēt ārējā vide, jo īpaši ārējie trokšņi, kas nereti kļūst par galveno cēloni bezmiegam. Jo lielāks troksnis, jo potenciāli lielāka negatīvā ietekme uz miegu. Šī iemesla dēļ vide, kurā dzīvo cilvēki, ir sevišķi svarīga.

“Naktsmieru Rīgai” ir iniciatīva, kurā apvienojušies dažādu Rīgas apkaimju iedzīvotāji. Iniciatīva izveidota nolūkā aizstāvēt vietējo iedzīvotāju intereses un veicināt iespējami labvēlīgus vides apstākļus Rīgas pilsētā. Iniciatīvas galvenais uzdevums ir iedzīvotāju aizsardzība pret paaugstinātiem un traucējošiem akustiskajiem trokšņiem nakts laikā.

Šī vēstule ir tapusi kā atbilde uz ilgstošu un neatrisinātu trokšņošanas problēmu Rīgas pilsētā. Mēs, šīs vēstules autori, esam parakstījuši šo vēstuli visu iniciatīvās biedru, kā arī ar trokšņošanas problēmu saskārušos Rīgas iedzīvotāju interesēs. 

2. PROBLĒMA

Iedzīvotāju aizskārums

Diemžēl vairākās Rīgas apkaimēs iedzīvotāji saskaras ar paaugstināta trokšņa problēmām, kas rada būtiskas neērtības un traucē nakts mieru. 

Piemēram, Pētersalas-Andrejsalas apkaimē vairāki bāri, restorāni un klubi regulāri rīko publiskus izklaides pasākumus ar mūzikas atskaņošanu. Vasaras sezonā koncerti un diskotēkas notiek katru piektdienu un sestdienu, bet dažkārt arī ceturtdienās un svētdienās. Pasākumi un to radītais troksnis nav ierobežots laikā, un notiek visu nakti līdz pat plkst. 7.30 no rīta.

Kaut arī trokšņa avots ir Pētersalas-Andrejsalas apkaimē, troksnis izplatās arī citās apkaimēs, t.sk. Brasas, Centra, Iļģuciema un Ķīpsalas apkaimē. Troksnis un dārdoņa naktīs ir iespaidīga un rada būtiskas neērtības apkārtējo apkaimju iedzīvotājiem. Vasaras laikā, kad paaugstinātas āra temperatūras dēļ rodas sevišķa nepieciešamība nakts stundās turēt atvērtus logus, lai tādējādi būtu iespējams izvēdināt un atdzesēt telpas, šāda iespēja ir liegta. Minētais ir saistāms ar nepanesami augsto trokšņa līmeni, kas pie atvērtiem logiem liedz jebkādu iespēju gulēt. Turklāt trokšņa līmenis ir tik augsts, ka trokšņa laikā nav iespējams gulēt pat ar aizvērtiem logiem.

Līdzīga situācija cita starpā ir arī vairākās vietās Aristīda Briāna ielā, kur atrodas K.K. fon Stricka villa, Grīziņkalnā, kur atrodas komplekss Ghetto Games, Stabu ielas un Baznīcas ielas krustojumā, kur atrodas izklaides vieta Manana, Tallinas ielas kvartālā, Vecrīgā un arī Raiņa bulvārī 21, kur naktsklubs iekārtots kādas dzīvojamās ēkas pagrabstāvā. Šie ir tikai daži piemēri. Kopumā Rīgā ir daudzas izklaides vietas, kuru radītais troksnis rada būtisku traucējumu un nerimst visu nakti.

Trokšņa negatīvajai ietekmei pakļautie iedzīvotāji ir veikuši trokšņa mērījumus – gan patstāvīgi, gan piesaistot akreditētu laboratoriju pārstāvjus. Mērījumi ir apstiprinājuši, ka izklaides vietu radītais troksnis būtiski pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas Nakts trokšņa vadlīnijās noteiktās robežas. No šīm vadlīnijām izriet, ka šāds trokšņa līmenis ir nepieļaujams, jo būtiski kaitē veselībai un var kļūt par cēloni dažādiem traucējamiem, t.sk. bezmiegam, miokarda insultam un garīga rakstura slimībām.

Kaut arī katrs iedzīvotājs ir aizsargājams, jo īpaši kritiski ir vērtējama šādu trokšņu iedarbība uz bērniem, grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem, hroniskiem slimniekiem un citiem, kuri ir sevišķi jūtīgi pret troksni un pakļauti lielākam kaitīgās ietekmes riskam. 

Līdzīgi arī Satversmes tiesa ir uzsvērusi trokšņa būtiskumu, atzīstot to par nozīmīgu cilvēka dzīves kvalitāti un veselību ietekmējošu faktoru. Šajā sakarā Satversmes tiesa ir norādījusi uz valsts pozitīvu pienākumu rīkoties tādā veidā, lai mazinātu trokšņa ietekmi, tuvinoties Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās noteiktajiem trokšņa līmeņiem.

Tiesiskā regulējuma nepilnības

Nolūkā atrisināt paaugstinātā trokšņa problēmas iedzīvotāji daudzas reizes ir vērsušies pie vairākām pašvaldības un valsts institūcijām, lūdzot risināt minēto problēmu savas kompetences ietvaros.

Visbiežāk lūgumi pēc palīdzības tikuši adresēti Rīgas pašvaldības policijai – gan telefonisku zvanu, gan rakstisku iesniegumu veidā. Tomēr daudzskaitlīgie izsaukumi un iesniegumi nespēj atrisināt trokšņošanas problēmu. Izklaides iestādes nakts stundās turpina radīti nesamērīgi lielu troksni, bet tiesiskā regulējuma nepilnību dēļ pašvaldības policija nevar piemērot sodu.

Tā kā par sabiedriskās kārtības uzturēšanu ir atbildīga pašvaldība, iedzīvotāji daudzkārt ir vērsušies arī pie Rīgas domes. Lai arī dome izrādījusi atsaucību, organizējot sanāksmes gan ar iedzīvotājiem, gan izklaides vietu pārstāvjiem, tomēr tas nav novedis pie problēmas atrisinājuma. Dome līdzīgi kā pašvaldības policija norāda uz nepilnībām tiesiskajā regulējumā, kas ierobežo iespēju sodīt izklaides vietas (juridiskas personas) par trokšņošanu.

Diemžēl problēmas risināšanai nav palīdzējusi arī vēršanās pie Veselības ministrijas un tiesībsarga. Pozitīvi ir vērtējami domes un tiesībsarga mēģinājumi uzrunāt atbildīgās ministrijas, lai kopīgi risinātu problēmu. Taču diemžēl uzrunātās ministrijas, t.sk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija un Tieslietu ministrija nav sekmējušas ātra un efektīva risinājuma rašanu.

Iemesls, kādēļ neizdodas rast risinājumu, ir saistīts ar tiesiskā regulējuma nepilnībām un Satversmes tiesas judikatūru. Proti:

1. līdz 2014. gada 12. decembrim Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 80 bija paredzēta administratīvā atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu ar pastiprinātu trokšņošanu;
2. 2014. gada 12. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2013-21-03, ar kuru atzina šo atbildību nosakošās normas par prettiesiskām, jo pretēji likuma prasībām tās regulēja to pašu priekšmetu, ko Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Kodekss) 167. un 167.¹ pants. Pieņemot šīs normas, pašvaldība bija pārsniegusi savu kompetenci;
3. 2020. gada 1. jūlijā Kodekss zaudēja spēku, bet 167. un 167.¹ panta regulējums tika pārņemts ar citiem normatīvajiem aktiem;
4. dekodifikācijas rezultātā radusies nepilnība, jo atšķirībā no iepriekšējā regulējuma likumi vairs neparedz administratīvo atbildību juridiskām personām par tādu paaugstinātu trokšņošanu, kas rodas mūzikas atskaņošanas rezultātā un kas traucē sabiedrisko kārtību;
5. konkrētā nepilnība ilgstoši nav tikusi konstatēta, bet atbildīgās ministrijas šīs nepilnības sakarā nav izstrādājušas regulējuma grozījumus un nav sniegušas skaidrojumu par domes tiesībām to atrisināt ar saistošajiem noteikumiem.

Jāuzsver, ka šobrīd esošie apstākļi būtiski atšķiras no tiem, kādi bija Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas brīdī. Kā iepriekš minēts, likumi vairs neparedz administratīvo atbildību juridiskām personām par tādu paaugstinātu trokšņošanu, kas rodas mūzikas atskaņošanas rezultātā un kas traucē sabiedrisko kārtību. Tas nozīmē, ka šobrīd pašvaldībām ir rīcības brīvība attiecīgu atbildību noteikt ar saistošajiem noteikumiem.

Pienākums aizsargāt iedzīvotājus pret paaugstinātu troksni

Pašvaldībām ir ne vien rīcības brīvība, bet pienākums rīkoties, lai aizsargātu iedzīvotājus no pastiprinātas trokšņošanas nelabvēlīgās ietekmes. Minētais tiešā veidā izriet no Satversmes tiesas judikatūras.

Piemēram, lietā Nr. 2017-02-03 Satversmes tiesa secināja, ka Satversmes 111. un 115. pantā ir nostiprinātas personu tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kas ietver arī tiesības uz veselīgiem vides apstākļiem. Šīs normas nodrošina personu aizsardzību pret troksni, kas ietekmē vides kvalitāti un var nodarīt kaitējumu personas veselībai.

Troksnis ir nozīmīgs cilvēka dzīves kvalitāti un veselību ietekmējošs faktors. Valstij nav jāsagaida reāls un faktisks cilvēka veselībai nodarīts kaitējums, bet pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma iespējamību, lai valstij būtu savlaicīgi jāveic efektīvi un samērīgi pasākumi, lai nepieļautu kaitējuma iestāšanos. Jāprecizē, ka ar terminu “”valsts” ir saprotamas arī pašvaldības.

Kā redzams, konkrētajā lietā Satversmes tiesa uzsvēra nepieciešamību aizsargāt personas pret kaitīgu troksni un atzina ne vien valsts, bet arī pašvaldību institūciju pienākumu aktīvi rīkoties, lai novērstu trokšņa kaitīgo ietekmi. Šis pienākums sevī ietver arī atbilstoša regulējuma izstrādi. Savukārt šāda regulējuma trūkums ir vērtējams kā prettiesisks un nepieļaujams stāvoklis. Valstij ir pienākums rīkoties ātri un efektīvi, nevis ilgstoši diskutēt un norobežoties no atbildības.  

3. RISINĀJUMI

Ir dažādi veidi, ar kuriem var mēģināt risināt trokšņošanas problēmas. Ātrākais un efektīvākais veids ir izdarīt grozījumus saistošajos noteikumos Nr. 80, ar kuriem tiktu nostiprināta juridisku personu atbildība par sabiedriskās kārtības un miera traucēšanu ar trokšņošanu.

Izvērtējot saistošo noteikumu Nr. 80 struktūru un saturu, secināms, ka ar grozījumiem varētu tikt ieviests jauns 9.¹ punkts, kā arī precizēts 18. punkts. Šajā sakarā iespējams ierosināt šādus grozījumus: 

1. papildināt saistošos noteikumus ar 9.¹ punktu šādā redakcijā:

“Komersantam jānodrošina, lai izklaides vietā laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00 nebūtu tāds troksnis (piemēram, mūzikas un skaņas ierakstu atskaņošana), kas traucē apkārtējo personu mieru vai sabiedrisko kārtību, bet nav saistīts ar satiksmi vai publiskiem pasākumiem, kas saskaņoti ar Pašvaldību. Šis punkts nav piemērojams attiecībā uz darbību, kas kvalificējama kā administratīvais pārkāpums un saistībā ar kuru ir piemērojams sods likumā paredzētā gadījumā”.

2. papildināt 18. punktu pēc skaitļa “9.” ar vārdu un skaitli “un 9.¹”.

Ierosinātā tiesību normas redakcija ir pielāgota noteikumos ietvertā regulējuma formulējumam.

Iepriekš norādītais ierosinājums ir formulēts kā konkrēts grozījumu projekts. Vienlaikus ir pieļaujama iespēja, ka Rīgas dome precizēs piedāvāto grozījumu projektu atbilstoši saviem ieskatiem, t.sk. veiks redakcionālus labojumus vai paplašinās jaunā regulējuma priekšmetu. Mums nav iebildumu pret šādiem precizējumiem, ciktāl tie nodrošina iedzīvotāju aizsardzību pret pastiprinātu trokšņošanu, jo sevišķi nakts stundās.

Tomēr ir jāuzsver, ka šāda aizsardzība varēs būt patiesi efektīva vienīgi, ja tiks paredzēti pietiekami stingri sodi un/vai ierobežojumi, kas tiešām atturēs bāru, klubu un citu publisku vietu īpašniekus no pastiprināta trokšņa radīšanas un izslēgs iespēju soda naudas maksājumus vienkārši ierēķināt tekošajos izdevumos un turpināt trokšņojošo darbību neatkarīgi no soda saņemšanas.

Nobeigumā ir piebilstams, ka šai vēstulei ir pievienots 2023. gada 19. janvāra iesniegums kopā ar pielikumiem. Šādu iesniegumu Rīgas domei iesniedza vairākas apkaimju biedrības, lūdzot, veikt nepieciešamās darbības iedzīvotāju likumīgo tiesību aizsardzībai. Šajā iesniegumā ir ietverts izvērsts faktisko un tiesisko apstākļu apraksts. Mēs aicinām rūpīgi iepazīties ar šī iesnieguma saturu, lai iespējami pilnīgāk varētu apzināt un novērtēt radušās problēmas.

Mēs patiesi ceram, ka Rīgas dome, pašvaldības policija, ministrijas un tiesībsargs savas kompetences ietvaros veiks visas nepieciešamās darbības, lai aizsargātu pašvaldības iedzīvotājus pret troksni, kas rada diskomfortu, negatīvi ietekmē veselību, traucē akustisko saziņu vai citādā veidā traucē sabiedrisko mieru un kārtību, t.sk. nodrošinās stingru kontroli pār tādiem pasākumiem, kuru norise ir jāsaskaņo ar pašvaldību. Šajā sakarā būtiski ir aizsargāt ne vien Rīgas, bet visas Latvijas iedzīvotājus.

Vienlaikus apliecinām, ka izmantosim visus likumīgos tiesību aizsardzības līdzekļus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Ja trokšņošanas problēma netiks atrisināta, iedzīvotāji vērsīsies Satversmes tiesā, Eiropas Komisijā un citās starptautiskās institūcijās ar sūdzībām par to, ka valsts un pašvaldība nespēj nodrošināt cilvēkiem veselīgus vides apstākļus.

Iedzīvotāji ir noguruši no nesamērīgi augsta trokšņa problēmas, ar kuru spiesti saskarties daudzu gadu periodā. Iedzīvotāju pacietība ir beigusies, kādēļ tiek prasīts problēmas nekavējošs risinājums, nevis ilgstošās diskusijas, pārrunas un konsultācijas. Tiesību aizsardzības līdzekļi tiks izmantoti, ja problēmu neizdosies atrisināt tuvāko nedēļu laikā. 

4. LŪGUMS 

Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktiskos un tiesiskos apstākļus, mēs lūdzam atbildīgās valsts un pašvaldību iestādes savas kompetences ietvaros:

1. veikt visas nepieciešamās darbības, lai iespējami ātri un efektīvi aizsargātu iedzīvotājus pret akustisko troksni, kas rada diskomfortu, negatīvi ietekmē veselību, traucē akustisko saziņu vai citādā veidā traucē sabiedrisko mieru un kārtību;
2. izdarīt grozījumus Rīgas domes 2007. gada 19. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” un/vai pieņemt citus normatīvos aktus, paredzot juridiskām personām administratīvo atbildību par tāda akustiskā trokšņa radīšanu, ar kuru tiek traucēts apkārtējo personu miers un sabiedriskā kārtība.

Atbildi uz šo iesniegumu lūdzam sagatavot elektroniskā veidā un nosūtīt uz elektroniskā pasta adresi: naktsmierurigai@gmail.com.

Ar cieņu,

Maija Krastiņa, Ogļu iela, Ķīpsala

Olga Sliede, Aristīda Briāna iela, Centrs

Terēze Gruntmane, Raiņa bulvāris, Centrs

Alīna Andrušaite, Skārņu iela, Vecrīga

Guntis Stirna, Aldaru iela, Vecrīga

Solvita Deglava, Eksporta iela, Centrs

Ieva Puķīte, Baznīcas iela, Centrs

Toms Bergmanis, Tallinas iela, Centrs

Ieva Bergmane, Miera iela, Centrs

Edgars Oliņš, Pērnavas iela, Grīziņkalns