[Blogs] Pašapkalpošanās valsts

Biju cerējusi, ka šī būs mana pirmā vasaras nedēļa, kad darāmā būs mazāk.

Bet tad uzzināju, ka caur dažādiem Rīgas Domes gaņģiem lēnām ceļo viena jauna saistošo noteikumu versija, kas mani un daudzus citus rīdziniekus ĻOTI interesē.

Pārsteidzoši ir tas, ka gandrīz 2 (vai pat 10) gadus Dome teica, ka NEKO nevar darīt, bet tagad tomēr gandrīz jau vasarā tiek gatavoti saistošie noteikumu grozījumi. Paldies mums, iedzīvotājiem, kas bakstīja Domi.

Šobrīd tātad tiek gatavots Rīgas domes saistošo noteikumu projekts “Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība”. Tur tiks paredzēts pieteikt skaņu pastiprinošu iekārtu vai mūzikas instrumentu izmantošanu ielu tirdzniecības vietās.

Es pati pēdējā gada laikā esmu bijusi uz kādām 4 vai 5 sanāksmēm Domē, bet galvenokārt par citu aspektu, kuru galu galā uzņēmās atrisināt Saeima.

Par šo saistošo noteikumu grozīšanu nebija nekādu ziņu līdz RD mājaslapā izziņota publiskā apspriešana tiešsaistē. Paspējām iesniegt savus komentārus burtiski 5 min pirms pusnakts. Kas notiek tālāk, kāda ir procedūra un laika rāmis, ziņu nav. Vai mūsu iesūtītais ir saņemts? Ko par to domā Dome? Vai mūsu piedāvātie grozījumi tiks apspriesti, piemēram, komitejas sēdē?

Kāpēc mūs interesē šie noteikumi? Jo man un daudziem citiem rīdziniekiem neļauj gulēt arī terases, kas bliež mūziku līdz 6 rītā. 

Man pašai besī, ka dažām terasēm ir jāveras ciet 22:00, bet citi turpina visu nakti. Jo nu noteikumi ir pilnīgi greizi.

Bet tas absolūti NAV normāli, ka iedzīvotājiem tik ilgstoši un ieguldot tik daudz darba, ir jācīnās par savām tiesībām. Es esmu pavadījusi tūkstošiem stundu pētot likumus, noteikumus, rakstot vēstules un relīzes, plosoties Twitterī un apmeklējot sēdēs Domē un Saeimā.

Vienā pusē ir industrija ar milzīgiem līdzekļiem un pretī esam mēs, iedzīvotāji, kas esam spiesti maksāt par juridisko padomu un ieguldīt ārkārtīgi daudz laika.

Tā nav normāla situācija, ka cilvēkiem ir jācīnās par IESPĒJU GULĒT.

Tā pat nav normāli, ka mūsu tiesības uz naktsmieru tiek pretstatītas uzņēmēju interesēm. Visur Eiropā līdzpastāv iedzīvotāji un izklaides. Nevar būt tāda situācija, ka maza daļiņa vienas grupas cilvēku ir svarīgāka par daudziem citiem.

Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotais grozījumu likumprojekts, lai uzlabotu situāciju naktsmiera jomā, ir jāapstiprina Saeimas plenārsēdē 15. jūnijā. Bet tā ir tikai daļa risinājuma. Saeima tikai labos juridisku kļūdu, kuras rezutātā nevarēja sodīt juridiskas personas.

Daļa risinājuma tātad ir Domes pusē, kura regulē terases un publiskus pasākumus. Vēl daļa risinājumu ir Ekomikas ministrijā, kura atbildīga par bāriem.

Ekomikas ministrijai savi priekšlikumi jāsagatavo līdz 1. novembrim. Jāsarauj darbs, kas nav izdarīts 30-20 gadus, bet Ekonomikas ministrija pat nav sasaukusi darba grupu. Aizrakstījām epastiņu un atgādinājām.

Rīgas Pašvaldības policija (RPP) raksta “īpaši pateicoties iniciatīvas “Naktsmieru Rīgai” pārstāvētajām biedrībām, kā arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības un RPP pietiekami aktīvajai rīcībai, tostarp, ne tikai intensīvi (!) komunicējot ar atbildīgajām ministrijām, bet arī skaidrojot trokšņu problemātiku dažādos sabiedriskajos medijos, būtiski ir pavirzījusies trokšņu kontroles tiesiskā ietvara izveide.”

Paldies par komplimentu, RPP.

Bet vai tas ir normāli, ka mums, iedzīvotājiem, ir jāvelta TIK daudz sava laika un resursu, lai vispār kaut kas kustētos uz priekšu? Vai valstij nebūtu jāaizstāv mūsu intereses?

Savukārt, ja vēlamies stipru pilsonisko sabiedrību vai NVO, kas dara valsts darbu, tad tam ir jāpiešķir finansējums vai vismaz jāsāk sakārtot brīvprātīgais darbs. Lai kāda būtu joma – vide, sociālais darbs vai cilvēktiesības – tas nav normāli, ka iedzīvotājiem ir jānodarbojas ar pašapkalpošanos šādā apjomā. 

Tas ir arī ļoti riskanti atstāt likumus un noteikumu rakstīšanu to rokās, kuriem ir vai nu intelektuāla kapacitāte vai nauda vai abi. 

– Maija

Leave a comment