“Naktsmieru Rīgai” priekšlikumi izklaides trokšņa definēšanai

Iniciatīvas grupa “Naktsmieru Rīgai” ir aktīvi iesaistījusies dažādās aktivitātēs un darba procesos, kas vērsti uz tiesiskā regulējuma izmaiņām, lai veicinātu iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu. Viens no šādiem darba procesiem šobrīd norisinās Ekonomikas ministrijas vadībā, proti, ministrijas vadītās starpinstitucionālas darba grupas ietvaros.

Iepriekšējā darba grupas sēdē, 16. augustā, sēdes dalībnieki bija aicināti līdz nākamajai sēdei (kas nozīmēta uz 8. septembri) iesniegt priekšlikumus par izklaides trokšņa definēšanu. Atsaucoties uz šo aicinājumu, ar šo iesniedzam savus priekšlikumus. Mūsuprāt konkrēto troksni ir iespējams definēt (i) esošā tiesiskā regulējuma ietvaros, vai (ii) jaunā normatīvajā aktā.

Esošais regulējums

Trokšņa regulējums šobrīd ir nostiprināts likumā “Par piesārņojumu” (turpmāk – Likums), kā arī uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Likumā ir ietvertas šādas definīcijas:

1. troksnis:

gaisa vidē nevēlamas, traucējošas visu veidu skaņas, kas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko saziņu (sk. Likuma 1. panta 12.¹ punktu);

2. vides troksnis:

nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, kā arī troksnis, ko rada Likuma 1. pielikumā  minētās piesārņojošās darbības (iekārtas) (sk. Likuma 1. panta 16. punktu).

Kā redzams, ir ietverts vispārīgs termina “troksnis” definējums un atsevišķi termina “vides troksnis” skaidrojums.

Mūsuprāt no vispārīgā regulējuma ir iespējams izdalīt arī terminu “izklaides troksnis”, ietverot to, piemēram, kā Likuma 1. panta 16.¹ punktu. Savukārt par definīciju varētu izmantot Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās ietverto skaidrojumu, piemēram: troksnis, kuru rada atpūtas un izklaides aktivitātes un darbības, piemēram, mūzikas atskaņošana, bāru, restorānu un naktsklubu darbība, koncerti, sports (sk. Environmental Noise Guidelines for the European Region. WHO, 2019).

Izdalot šādu definīciju, būtu iespējams veikt plašākus grozījumus gan Likumā, gan uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos (piemēram, 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 (turpmāk – Noteikumi 16)), paredzot speciālas prasības attiecībā uz izklaides troksni vai arī attiecībā uz esošajām prasībām precizējot terminoloģiju, t.sk. papildus vides troksnim norādot arī izklaides troksni. Konkrētie jautājumi varētu aptvert, piemēram:

1. trokšņa rādītāju piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes (Noteikumu 16 pielikums Nr. 1);
2. trokšņa robežlielumus un to novērtēšanu (Noteikumu 16 pielikums Nr. 2);
3. prasības attiecībā uz teritorijām un telpām (Noteikumu 16 14. un 15. punkts);
4. jaunu regulējumu attiecībā uz nakts izklaides vietām, piemēram, šo jautājumu varētu izdalīt atsevišķā nodaļā līdzīgi kā regulējumu par autosporta un motosporta bāzēm (Noteikumu 16 II¹. nodaļa);
5. trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu (Noteikumu III un V nodaļa).

Iepriekš norādīti ir vienīgi atsevišķi jautājumi kā apspriežami piemēri. Par plašākiem grozījumiem ir vēlams izprasīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Tieslietu ministrijas viedokli.

Jauns regulējums

Mūsu vērtējumā ir arī iespējams izstrādāt jaunu likumu, kas būtu vērsts uz naktsmiera nodrošināšanu. Šajā likumā būtu iespējams definēt gan nakts izklaides vietas, gan izklaides troksni. Tāpat likumā būtu iespējams arī norādīt citus trokšņa veidus, ņemot vērā, ka naktsmieru traucē ne vien izklaides, bet arī vides troksnis.

Papildus minētajiem skaidrojumiem konkrētajā likumā cita starpā varētu arī nostiprināt privātpersonu tiesības uz naktsmieru, noteikt pienākumus un tiesības trokšņa izraisītājiem, paredzēt kārtību naktsmiera nodrošināšanai, t.sk. noteikt institūciju kompetenci (piemēram, uzlikt pašvaldībām pienākumu izstrādāt rīcības plānus un veikt darbības, kas būtu vērstas uz naktsmiera nodrošināšanu).

Šāda jauna regulējuma galvenā priekšrocība ir iespēja efektīvi ieviest izmaiņas, izdalot vienu speciālu normatīvo aktu, un neveicot kompleksus, sarežģītus grozījumus esošajos normatīvajos aktos. Attiecīgi ar šādu jaunu speciālo regulējumu būtu iespējams efektīvāk izpildīt likumdevēja (Saeimas) doto uzdevumu un novērst esošā regulējuma nepilnības.

Lūgums

Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs lūdzam Ekonomikas ministriju (ministrijas izveidoto darba grupu): izvērtēt iesniegumā norādītos priekšlikumus tiesiskā regulējuma izmaiņu veikšanai.