Kāds bija mūsu 2024. gads? Darbīgs un cerīgs, bet kopumā bez vērā ņemamiem panākumiem un ar gliemeža ātruma progresu. Kā teiktu uzņēmējs Normunds Bergs, progress ir tik lēns, “it kā vidējais latvietis dzīvotu 500 gadus”.
Janvārī rakstijām Ekonomikas ministrijai pretenziju par 2023. gada darba grupas (ne)paveikto un arī Rīgas domes saistošo noteikumu bloķēšanu. Saņēmām arī atbildi. Secinājām, ka diemžēl mūsu institūcijas var gadiem ilgi viena otrai sūtīt vēstules, veidot darba grupas, bet darbam reālu rezultātu nav.
No jauna satikāmies ar Rīgas Domi. Runājām par saistošajiem noteikumiem, kas regulē terases un to darbību. Dome esot bezspēcīga. Iepriekšējā gadā apstiprinātos – un jau tā vājos – saistošos noteikumus, kas būtu ļāvuši ierobežot terašu darba laiku, bloķēja Vides un Ekonomikas ministrijas.
Februārī viesojāmies Saeimā, Juridiskajā komisijā. Rezultātā tika apsolīts un deputāti atbalstijā ierosinājumu, ka jātop Sabiedriskās kārtības likumam, kurā būs iekļauts arī naktsmiera princips. 2024. gadam noslēdzoties, nekādas tālākas kustības šajā virzienā gan vairs nav bijis.
Sazinājāmies ar Eiropas komisiju, lai precizētu Eiropas direktīvas tvērumu. Eiropas komisija deva skaidru atbildi, ka izklaides trokšņi nav iekļauti direktīvā, lemšanu par to atstājot katrai valstij pašai.
Maija vidū no jauna tikāmies ar Rīgas Domi, lai vēlreiz izrunāt iesniegumu kārtību ar Rīgas pašvaldības policiju. Izmaiņas Administratīvo sodu likumā nav rezultējušās situācijas uzlabojumā. Policija norādīja, ka iedzīvotāji ir kūtri uz liecību sniegšanu. Šī bija mūsu pēdējā 2024. gada tikšanās ar Domes lēmumu pieņēmējiem. Kā uzzināsim vēlāk, Dome nebija ne pirkstu pakustinājusi, lai pārliecinātos, ka, piemēram, komersanti Andrejsalā ievēro likumus un saistošos noteikumus.
Meklējām Cilvēku ministriju.
Jūnijā starmešu gaismā nokļuva Grīziņkalns, kur iedzīvotājiem ilgstoši miegu traucēja Getto Games, kuru pasākumi notika vakaros un naktīs tikai jauktas nost tribīnes. Iedzīvotāji vērsās tiesā un tiesa uz laiku liedza izmantot teritoriju.
Jūnija beigās iznāca Tiesībsarga atzinums, kurā secināts, ka valsts bezdarbība ierobežo iedzīvotāju tiesības uz naktsmieru un miegu.
Jūlijā piedalījāmies diskusijā Festivālā LAMPA Tiesībsarga biroja organizētā diskusijā “Nakts(NE)miers izklaides trokšņu varā: ballējam neguļam?!” .
Festivālā LAMPA arī satikām pašu Ekonomikas ministru, kurš solīja tikšanos par trokšņu tēmu. Tikšanās gan tā arī nenotika.
Jūlijā Rīgā stājās spēkā jaunie terašu noteikumi. Vēl negodīgāki pret tiem komersantiem, kuri nav centrā un kuriem nu jāveras ciet agrāk un nekādi neuzlabojot trokšņa situāciju visur citur. Publiskajā apspriešanā iedzīvotāji bija rosinājuši, ka terasēs nevajadzētu lietot mūziku un/vai skaņu pastiprinošas iekārtas, nevis to, ka terases būtu jāslēdz. Domes un atbildīgo ministriju stīvēšanās ilga gandrīz gadu un citu rezultātu neesot izdevies sasniegt.
Augustā, virskarstākajā tusiņu laikā, Ķīpsalas iedzīvotāji tika uzaicināti uz RD sanāksmi ar komersantiem, lai lemtu par publisku pasākumu atļauju izsniegšanu Andrejsalā. Uzzinājām, ka daži Andrejsalas komersanti atļaujas pieprasa ar atpakaļejošu datumu.
Augusta nogalē vērsāmies ar vēstuli Saeimā. Atbildi nesaņēmām. Piekrita satikties partijas PROGRESĪVIE deputātes. Tikšanās laikā skaidrojām problēmas būtību un aicinājām aktualizēt jautājumu Saeimas dienaskārtībā.
Sazinājāmies n-to reizi ar Domi, lai uzzinātu to, ka publiski pasākumi var notikt arī BEZ atļaujām. Komersantam tiks uzlikts sods, bet pasākums netiks pārtraukts.
Septembrī nosūtījām vēstuli Vides ministrijai, lai norādītu, ka Rīgas pilsēta nespēj nodrošināt sabiedrisko kārtību pilsētā, jo trokšņošana 2024. gada sezonā tā arī nav novērsta.
Vasaras sezona noslēdzās ar secinājumu, ka lai gan trokšņotājus var saukt pie administratīvās atbildības par sabiedriskās kārtības traucēšanu, trokšņošana turpinājās. Trokšņotāji tika sodīti ar simboliskiem sodiem, bet pasākumi netika pārtraukti.
Un lai gan likums paredz sodus, to piemērošana rezultējusies ar smagnējām un birokrātiskām sekām gan policijai, gan iedzīvotājiem, jo paredz neskaitāmu papīru – sūdzību, protokolu un iesniegumu – rakstīšanu un citas procedūras, kas ilgst mēnešiem. Komersanti tika sodīti 4-5 mēnešus pēc pārkāpuma, un arī neatkarīgi no sodiem ballītes un trokšņošana turpinājās. Likums nepilda savu funkciju ne iedzīvotāju tiesību aizsardzībā, ne efektīvā sodīšanā, kas novērstu nākamos pārkāpumus.
Andrejostā tikai ierosinātas aptuveni 25 administratīvās lietas par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Dati par pārkāpumiem, kas saistīti ar publiskiem pasākumiem, terasēm bez atļaujām un nelegālu būvniecību, nav pieejami.
Oktobrī, darbu uzsākot jaunam valsts sekretāram, atsākās ļoti cerīga sadarbība ar Ekonomikas ministriju. Tikāmies arī novembrī. Tiesībsarga noliktais datums regulējuma izstrādei – 1. decembris – gan nav ticis ievērots.
Novembrī vairāki Ķīpsalas iedzīvotāji sāka gatavot iesniegumu tiesā pret Rīgas Domi.
Visa gada garumā turpinājām saņemt zvanus un epastus no iedzīvotājiem. Lai gan mūsu fokuss ir izklaides vietu trokšņiem, ar mums cilvēki sazinās arī par citiem trošņotājiem: nakts būvdarbiem, medībām naktī, nakts ceļu remontiem, pārmērīgu satiksmi, atkritumu izvešanu un motocikliem. Ļoti ceram, ka Saeima pildīs savu apņemšanos un tomēr taps sabiedriskās kārtības likums, kas paredzēs arī, ka nakts stundās nevar traucēt miegu citiem.
PALDIES visiem atbalstītājiem, domubiedriem un līdzgaitniekiem par šo kopdarbu, kas, cerams, reiz tomēr rezultēsies sakārtotā regulējumā.
Naktsmieru Rīgai 