Esam saņēmuši ziņu no Tiesībsarga biroja, ka tiesībsargs šī gada 27. maijā ir iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā par Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 9., 10., 11., 12. punkta atbilstību Satversmes 96., 111. un 115. pantam.
Ekonomikas ministrijas piedāvātie grozījumi, kas tapa ilgi, grūti un novēloti, diemžēl tikai pasliktinātu iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu.
Tie nenovērš Tiesībsarga atzinumā konstatētos trūkums, nepilda premjeres rezolūcijā doto uzdevumu un neatrisina izklaides trokšņu radīto traucējumu iedzīvotājiem.
Tiesībsarga atzinums par trokšņiem iznāca 2024. gada vasarā un secināja, ka Latvijā esošais vispārīgais tiesību aizsardzības mehānisms, kas ļauj iedzīvotājiem vērsties pret skaļu trokšņošanu, nav efektīvs izklaides trokšņu gadījumā. Likumdevējs ar efektīvu risinājumu kavējs, tāpēc tiesībsargs valdībai deva laiku to rast līdz 2024. gada 1. decembrim.
Ekonomikas ministrija savu galīgo piedāvājumu publicēja tikai aprīļa beigās, un tapa skaidrs, ka ministrijai nav nodoma trokšņu jautājumu efektīvi sakārtot un virzīt tālāk priekšlikumus, par kuriem puses bija iepriekš vienojušās.
Iepriekšējā Ekonomikas ministrijas darba grupa par trokšņu jautājumu noslēdzās 2023. decembrī, arī bez rezultātiem.
Efektīva aizsardzības mehānisma pret paaugstinātu trokšņu kontroli Rīgā nav kopš 2014. gada, ka kāds bārs iesūdzēja Satversmes tiesā Rīgas domi un tā rezultātā tika atcelti Rīgas domes saistošie noteikumi. Taču tiesiskā nenoteiktība trokšņu jautājumos ir vairāk nekā 20 gadus. Nozaru ministrijas ir stūrgalvīgi atteikušās jomu sakārtot.
2023. gadā Satversmes tiesa aicināja pašvaldības un likumdevēju rīkoties, lai panāktu iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieņemamu interešu noregulējumu attiecībā uz trokšņiem.
Naktsmieru Rīgai 