Piecas lietas, ko Rīgas dome varētu darīt, lai mazinātu trokšņošanu

Jauna dome, jaunas cerības uz risinājumiem! Auglīgākai sarunai, esam apkopojuši piecas konkrētas lietas, ko Rīgas dome varētu ieviest, lai efektīvi samazinātu nakts izklaižu vietu radīto trokšņu piesārņojumu un aizsargātu pilsētas iedzīvotāju mieru – sākot ar policijas proaktīvu rīcību un skaidriem mūzikas laika ierobežojumiem, līdz pat nakts izklaides vietu licencēšanai un atbildīgai publisko pasākumu uzraudzībai.

1. PAŠVALDĪBAS POLICIJAS ATBILDĪGA RĪCĪBA

Pašvaldības policijai ir jāveic reāla un proaktīva rīcība sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Policija nedrīkst pārnest pārkāpuma konstatēšanas un pierādīšanas slogu uz iedzīvotāju pleciem. Policijai ir jāizvairās no konflikta izraisīšanu starp komersantiem un iedzīvotājiem. Šajā sakarā ir uzsverams sekojošais:

• policijai ir zināmas vietas, kurās notiek trokšņošana. Policijai būtu jārīkojas gan pašai, šīs vietas regulāri apmeklējot, gan reaģējot uz iedzīvotāju zvaniem;
• ir nepieciešama saruna policijas un komersantu vadības līmenī, kur policija izteiktu brīdinājumu komersantiem – ievērot kārtību un netraucēt iedzīvotāju mieru;
• administratīvo procesu var uzsākt arī policijas pārstāvis pēc savas iniciatīvas. Nav jāgaida un jāpieprasa iedzīvotāja rakstveida iesniegums;
• policijai ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai pārtrauktu  iedzīvotāju miera traucējumu. Tas ietver ne vien komersanta brīdinājumu, bet reālu mūzikas apturēšanu;
• vairāku trokšņošanas vietu līdzās atrašanās un neskaidrībai par miera traucējuma avotu nav jāattur no aktīvas rīcības traucējuma novēršanai. Šaubu gadījumā var nekavējoties izteikt brīdinājumu, bet pēc tam uzlikt pienākumu ierobežot troksni, turklāt vairākām līdzās esošām vietām.

2. LAIKA IEROBEŽOJUMI MŪZIKAI UN SKAŅU PASTIPRINOŠĀM IEKĀRTĀM TERASĒS UN BĀROS

Pašvaldība caur saistošajiem noteikumiem par āra (ielu) tirdzniecību varētu vēl efektīvāk regulēt mūzikas un skaņu pastiprinošu iekārtu lietojumu.  Cita starpā var ieviest šādu regulējumu:

• piektdienās, sestdienās, kā arī pirms svētku dienām, terases var darboties līdz plkst. 24.00; mūzika un skaņu pastiprinošas iekārtas jāatslēdz plkst. 22.00;
• pārējās dienās ielu tirdzniecības vietas darba laiks nedrīkst būt ilgāks par plkst. 23.00;
• mūzikas atskaņošanai, muzicēšanai un pastiprinošu iekārtu lietošana nedrīkst būt ilgāka par plkst. 22.00 vai 23.00;
• smēķēt terasēs aizliegts;
• atskaņotās mūzikas skaļums nedrīkst pārsniegt 40-50 dB;
• komersantiem atkārtotu (piemēram, 1 gada laikā 3) pārkāpumu gadījumā ir anulējama āra tirdzniecības atļauja un nosakāms 1 gada aizliegums saņemt jaunu atļauju, lai panāktu noteikumu ievērošanu.

3. AKTĪVA LĪDZDALĪBA LIKUMDOŠANAS PROCESĀ UN AICINĀJUMS SAEIMAI IZSTRĀDĀT NAKTSMIERA LIKUMU

Pašvaldībai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Tomēr tas nekādā veidā neierobežo pašvaldības iespējas aktīvi vērsties pie Saeimas, Ministru kabineta un Valsts prezidenta, kuri ir apveltīti ar šādām tiesībām. Šīs iespējas cita starpā ietver sekojošo:

• iesniegt Saeimai, Ministru kabinetam vai Valsts prezidentam Naktsmiera aizsardzības likumprojektu un citus trokšņu jomu regulējošus likumprojektus, ar lūgumu tos virzīt uz priekšu;
• ierosinātos likumdošanas procesos un Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas procesos iesniegt priekšlikumus par nepieciešamiem labojumiem un papildinājumiem;
• rakstīt vēstules Saeimai, Mistru kabinetam, atsevišķām ministrijām un Valsts prezidentam, sniedzot apsvērumus par konceptuāliem un vispārīgiem jautājumiem saistībā ar trokšņu regulējuma pilnveidošanu;
• aktīvi sadarboties ar biedrībām un citām privātpersonām jautājumos par trokšņu regulējuma pilnveidošanu, t.sk. uzklausīt un izmantot privātpersonu sniegtos ierosinājumus un komentārus.

4. NAKTS IZKLAIDES VIETU LICENCĒŠANA

Pašvaldībai ir tiesības izsniegt licences un atļaujas noteiktas saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to pašvaldībai ir nepieciešams:

• izdot saistošos noteikumus, kas ievieš licences izklaides vietām, kas darbojas nakts laikā no plkst. 23.00 līdz 7.00;
• saistošajos noteikumos definēt nakts izklaides vietas, tās attiecinot, piemēram, bet ne tikai uz bāriem, klubiem, publisku pasākumu vietām, t.sk. izīrējamām pasākuma telpām;
• paredzēt iespēju atcelt licenci gadījumos, kad attiecībā uz izklaides vietu ir konstatējami atkārtoti (piemēram, 1 gada laikā 3) pārkāpumi. Vienlaikus šādos licences atcelšanas gadījumos noteikt 1 gada aizliegumu jaunas licences saņemšanai;
• nodrošināt stingru uzraudzību pār licencēto izklaidus vietu darbību.

5. PIENĀCĪGA UZRAUDZĪBA PĀR PUBLISKIEM PASĀKUMIEM

Pašvaldība ir atbildīgā iestāde, kas saskaņā ar likumu izdod atļaujas publisku pasākumu rīkošanai. Šobrīd publiskie pasākumi nereti rada iedzīvotājiem nepieņemamu troksni un diskomfortu. Šādos apstākļos pašvaldībai ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu uzraudzību pār publiskajiem pasākumiem, cita starpā veicot šādas darbības:

• neizsniegt atļaujas komersantiem, kas atkārtoti (piemēram, 1 gada laikā 3) izdarījuši pārkāpumus;
• atļaujās noteikti maksimāli pieļaujamos trokšņa līmeņus, kas nedrīkst pārsniegt ~55 dB naktī and 70 dB dienā, un atkarībā no apstākļiem citus ierobežojumus, lai novērstu traucējoša, paaugstināta trokšņa rašanos;
• Neizsniegt atļaujas regulāriem pasākumiem pēc plkst 23.00;
• nodrošināt stingru uzraudzību pār publisku pasākumu norisi un atļaujā noteikto prasību ievērošanu;
• kontrolēt un sodīt negodprātīgus komersantus, kas rīko publiskus pasākumus bez atļaujas saņemšanas.