Paaugstinātam troksnim potenciāli ir kaitīga ietekme uz cilvēka veselību.
Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) 2009. gadā izstrādājusi Nakts trokšņa vadlīnijas (turpmāk – Vadlīnijas), kas satur PVO darba grupas izpētes rezultātus par nakts trokšņa ietekmi uz iedzīvotāju veselību un labklājību.
Vadlīnijās ir konstatēts, ka nakts troksnim, kas pārsniedz noteiktu trokšņa līmeni, ir kaitīga ietekme uz veselību. Ir pietiekami pierādījumi par to, ka paaugstināts troksnis miega laikā izraisa sirds ritma paaugstināšanos, kā arī izraisa tūlītējus efektus kā miega stadiju izmaiņas, kustīguma sākums un pat pāragra pamošanās. Pietiekami pierādījumi pastāv arī par ilgtermiņa iedarbības efektiem, kas saistīti ar miega traucējumiem, t.sk. pieaug vidējais kustīgums miegā, izraisīts bezmiegs un pieaug nepieciešamība pēc miega zāļu lietošanas.
Vadlīnijās ir arī atsauce uz pierādījumiem, kas netieši apstiprina citus paaugstināta trokšņa līmeņa izraisītus ilgtermiņa iedarbības efektus – neapmierinātība, paaugstināts asinsspiediens, Miokarda infarkts un pat garīgo slimību attīstība pie sevišķi augsta āra trokšņa.
Saskaņā ar Vadlīnijām tūlītēji efekti kā kustīgums miegā var sākties jau no 32-35 dBA, turklāt pat ja trokšņa līmenis tikai īsu brīdi pārsniedz šo trokšņa slieksni.
Vadlīnijas noteic, ka cilvēkam jābūt iespējai gulēt arī ar daļēji pavērtu logu, šādi nodrošinot ventilāciju istabai. Pavērti logi vidēji samazina āra troksni par 10-15 dBA (sk. Vadlīniju 11. lpp.).
Papildus jāņem vērā, ka Vadlīnijās ir arī konstatēta un izdalīta riska grupa, kurā ietvertās personas ir jutīgākas uz nakts troksni un kuras iepriekš minētie efekti ietekmē vairāk nekā citas iedzīvotāju grupas. Riska grupas ir bērni, kuri pavada daudz laika guļot, maiņu strādnieki to dienas cikla mainības dēļ, hroniski slimnieki un grūtnieces, kā arī gados vecāki cilvēki.
Trokšņa negatīvā ietekme nav saprotama tikai kā traucēklis ietekmēto iedzīvotāju mieram un labsajūtai – pētījumi liecina, ka noteiktu trokšņa lielumu sliekšņu pārsniegšana miega laikā kaitīgi ietekmē arī iedzīvotāju veselību.
Jāpiebilst, ka arī Satversmes tiesa ir uzsvērusi trokšņa būtiskumu, atzīstot to par nozīmīgu cilvēka dzīves kvalitāti un veselību ietekmējošu faktoru (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 18. punktu).
Šajā sakarā Satversmes tiesa ir norādījusi uz valsts pozitīvu pienākumu rīkoties tādā veidā, lai mazinātu trokšņa ietekmi, tuvinoties Vadlīnijās noteiktajiem PVO līmeņiem (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 19.2. punktu).
2022. gada augusta beigās vērsāmies Veselības ministrijā un saņēmām arī atbildi. “Veselības ministrija ir informēta par Jūsu iesniegumā minēto problēmjautājumu, ka Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pants (sīkais huligānisms) neparedz atbildību juridiskai personai. Tādējādi pašvaldības policija trokšņošanas gadījumos nevar administratīvi sodīt juridiskas personas. Tomēr pašvaldībai, saskaņojot būvniecību vai izsniedzot atļauju komercdarbības veicējam, ir nepieciešams izvērtēt vai attiecīgajā pašvaldības teritorijā saskaņā ar detālplānojumu ir pieļaujama konkrētā darbība un vai tā neradīs kaitējumu vietējiem iedzīvotājiem.“
Pilnu Veselības ministrijas atbildi var lasīt šeit: https://drive.google.com/file/d/17aL5S-X4Oxph0hDzAhJ1prv1pPP8BOdy/view?usp=sharing
Naktsmieru Rīgai 