-
Atklāta vēstule Rīgas Domei par nepamatotām atļaujām trokšņot
Rīgas iedzīvotāji ilgstoši ir saskārušies ar neērtībām un problēmām, kuras izraisa paaugstināta trokšņošana nakts laikā. Šīs problēmas rada negatīvu ietekmi ne vien cilvēku pašsajūtai un garīgajam noskaņojumam, bet arī traucē pilnvērtīgu miegu un kaitē veselībai.
“Naktsmieru Rīgai” ir iniciatīva, kurā apvienojušies dažādu Rīgas apkaimju iedzīvotāji. Iniciatīva izveidota nolūkā aizstāvēt vietējo iedzīvotāju intereses un veicināt iespējami labvēlīgus vides apstākļus Rīgas pilsētā. Iniciatīvas galvenais uzdevums ir iedzīvotāju aizsardzība pret paaugstinātiem un traucējošiem trokšņiem nakts laikā.
Rīgas pašvaldības policija 2022. gadā ir saņēmusi 10 077 iedzīvotāju iesniegumus par trokšņošanu. Trokšņošana Rīgā netiek pienācīgi ierobežota kopš 2014. gada nogales, kad pēc kādas Vecrīgas izklaides vietas konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesa lēma, ka Rīgas domes saistošo noteikumu normas par trokšņošanas kontroli Rīgas administratīvajā teritorijā neatbilst Satversmei.
Iedzīvotāju naktsmieru traucē izklaides vietas, kas ducina basus līdz rītausmai. Terases, kuru skandas skan visu nakti. Pasākumi un koncerti bez skaņas un laika ierobežojumiem.
Motocikli, kas dārdina savus izpūtējus. Visādi citi trokšņi, kas traucē naktsmieru.2023. gada jūnijā tika grozīts administratīvo sodu likums, paredzot sodu juridiskajām personām par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Teorētiski tas dod iespēju sodīt arī par trokšņošanu (tāds bija arī Saeimas nolūks), taču praktiski daudzi paliek nesodīti un turpina trokšņot. Jūlijā Rīgas pilsēta veica nelielus grozījumus saistošajos noteikumos attiecībā pret terasēm, taču VARAM šos grozījumus vēl nav apstiprinājusi.
Saeimā šobrīd beigs izskatīt grozījumus likumā par publiskajiem izklaides pasākumiem, taču grozījumos paredzētās izmaiņas, visticamāk, nebūs efektīvas.
Ekonomikas ministrijas vadībā 2023. gada jūnijā izveidota darba grupa, lai izstrādātu priekšlikumus paaugstināta trokšņa ierobežošanai. Taču šī darba grupa sastāv galvenokārt no pašiem trokšņotājiem un iedzīvotāju tiesības nav šīs grupas prioritāte. Vismaz šobrīd darbs risinās lēni, bez acīmredzamas intereses un entuziasma atrisināt problēmu.
Motociklu trokšņu risinājums arī kavējas gadiem, neskatoties uz solījumiem atrisināt.
Solījumi ir, bet naktsmiera gadiem ilgi un joprojām nav. Tikmēr, ignorējot iedzīvotāju nepieciešamību pēc miega un naktsmiera, Rīgas Dome turpina izsniegt atļaujas publiskiem pasākumiem, kuri jau paredzami traucēs sabiedrisko kārtību, jo ir ārkārtīgi skaļi un/vai norisinās vēlu naktī.
Tā, piemēram, Rīgas Dome bija izsniegusi atļauju Endless Summer Festival pasākumam Andrejostas kvartālā, paredzot iespēju ballēties 25.-26. augusta naktī līdz pat plkst. 3.00. Tāpat 26. augustā Ezīšfests Tallinas kvartālā noritēja ne tikai visu dienu, bet arī līdz plkst. 3.00 naktī. Savukārt citi Rīgas Domes atļauju saņēmuši pasākumi, piemēram, koncerti Andrejostā, Fon Stricka villā vai Tallinas kvartālā netiek ierobežoti pat tad, ja tie ir pārāk skaļi; pašvaldības policija uzskata, ka Rīgas Domes izsniegta atļauja ir atļauja traucēt sabiedrisko mieru.
Šādos nesamērīgi apgrūtinošos apstākļos aicinām Rīgas Domi neizsniegt atļaujas publiskiem pasākumiem, kuri potenciāli varētu traucēt iedzīvotāju naktsmieru. Šāds aizliegums būtu jānosaka līdz brīdim, kad tiek apstiprināti jaunie saistošie noteikumi vai izklaižu vietu radītā naktstrokšņa jautājums ticis noregulēts ar likumu.
Ja risinājumi nesekos, esam apņēmības pilni veikt visas darbības, lai panāktu naktsmieram atbilstošus apstākļus Rīgas iedzīvotājiem. Tas sevī ietver ne vien publiskas aktivitātes un protestus, bet arī aktīvu komunikāciju ar ministrijām un Saeimu, vēršot uzmanību uz pašvaldības nespēju izpildīt vienu no savām pamatfunkcijām – uzturēt sabiedrisko kārtību.
-
“Naktsmieru Rīgai” tikšanās – 29. jūlijā, 11.00
Aicinām visus, kam interesē nakts trokšņu jautājumi uz tikšanos Ķīpsalā sestdien, 29. jūlijā, plkst 11.00.
Ir pagājis gads kopš ķīpsalnieki sāka vākt parakstus un vērsās Domē. Pavisam drīz mums pievienojās citu apkaimju iedzīvotāji un devām sev vārdu “Naktsmieru Rīgai”. Šajā laikā esam “apguvuši” trokšņu jautājumus, iekustinājuši diskusiju un daudz arī izdarījuši. Bet vai tam ir kāds rezultāts? Un ko tālāk?
Tikšanās laikā izstāstīsim par padarīto un par to, kas ir procesā, kopā meklēsim idejas un pārrunāsim nākamos soļus.
Mūs laipni piekritis uzņemt Žaņa Lipkes memoriāls.
Ja vēlaties piedalīties, lūgums pieteikties šeit:
(tiem, kas jau iepriekš pieteicās, otru reizi nav jāpiesakās)
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdMAULdriSj2lAZ8gUV346ouWwDsG1GOeUa44wSEiKBIGtFDQ/viewform?usp=sf_linkTiekamies Žaņa Lipkes memoriālā, Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 9., 29. jūlijā, plkst 11.00.
Kontakti uzziņai: naktsmierurigai@gmail.com, tel 22093722.
-
Iniciatīvas “Naktsmieru Rīgai” priekšlikumi paaugstināta trokšņa problēmu ierobežošanai
“Naktsmieru Rīgai” ir aktīvi iesaistījusies dažādās aktivitātēs un darba procesos, kas vērsti uz tiesiskā regulējuma izmaiņām, lai veicinātu iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu naktīs.
Viens no šādiem darba procesiem šobrīd norisinās Ekonomikas ministrijas vadībā. Proti, atbildot uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, Ministru prezidents 2023. gada 8. maijā pieņēma rezolūciju Nr. 7.8.5./2023-DOC-953-1183, ar kuru uzdeva vispusīgi izvērtēt izklaides vietu darbības regulējumu un ierosināt tiesiskā regulējuma izmaiņas, kas būtu vērstas uz paaugstināta trokšņa ierobežošanu un novēršanu. Izpildot Ministru prezidenta rezolūciju, tikai izveidota starpinstitucionāla darba grupa.
21. jūlijā “Naktsmieru Rīgai” iesniedza darba grupai savus priekšlikumus par tiesiskā regulējuma izmaiņām, lai veicinātu iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu troksni naktīs.
-
Rīgas pašvaldības policija varēs stingrāk vērsties pret skaļas mūzikas atskaņošanu āra kafejnīcās
Rīgas Dome 12. jūlijā – BEIDZOT – pieņēmusi izmaiņas saistošajos noteikumos, kas ļaus Rīgas pašvaldības policijai (RPP) stingrāk kontrolēt skaļas mūzikas atskaņošanu ielu tirdzniecības vietās.
Šie noteikumi ir svarīgi daudziem no mums, jo arī terases, āra kafejnīcas uc ielu tirdzniecības vietas ir pārvērstas naktsklubos vai vienkārši spēlē skaļu mūziku visu nakti. Andrejsalā tādas, piemēram, ir vismaz trīs.Izmaiņas saistošajos noteikumos uzliek par pienākumu āra tirdzniecības vietu saimniekiem nodrošināt skaņu pastiprinošu iekārtu un mūzikas instrumentu izmantošanu tā, lai to radītais troksnis netraucētu apkārtējo iedzīvotāju mieru. Šeit Rīgas Domes pilna preses relīze: https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-pasvaldibas-policija-vares-stingrak-versties-pret-skalas-muzikas-atskanosanu-ara-kafejnicas
Lai gan noteikumos ir ietverti vairāki punkti, kas atbilst iedzīvotāju interesēm un var tikt izmantoti, lai ierobežotu paaugstinātu trokšņošanu, kuru rada āra terašu īpašnieki, šī noteikumu versija ir samērā vāja. Neviens no iedzīvotāju iesniegtajiem ieteikumiem, kas būtu ļāvis būtiski ierobežot troksni, netika ņemts vērā. Dome sola, ka rudenī šos saistošos noteikumus varēs pārskatīt no jauna. RD preses relīzē teikts: “Rudenī tiks izvērtēts, cik šādu administratīvo aktu sastādīts un cik reizes āra terašu darbība ir apturēta, lai lemtu par papildu ierobežojumiem āra terašu darbībai, piemēram, ierobežojot terašu darba laiku dzīvojamajās zonās. Izvērtējums tiks veikts kopā gan ar uzņēmēju, gan iedzīvotāju pārstāvjiem.”
Saistošie noteikumi stāsies spēkā, saņemot pozitīvu atzinumu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, tātad mēneša laikā… un tad jau arī būs gandrīz rudens klāt.
RD Saistošo noteikumu paskaidrojuma raksts te.
-
Administratīvā atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu noteikta arī juridiskām personām
Vēlamies informēt par pirmo mazo uzvaru ceļā uz trokšņu jautājuma sakārtošanu. Lai nonāktu pie šī rezultāta, neatlaidīgi strādājām gandrīz gadu.
Saeima ceturtdien, 15. jūnijā, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus, ar kuriem juridiskām personām noteikta atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Likums stājās spēkā 29. jūnijā. Tas nozīmē, ka nu tos, kas naktīs trokšņo policija varēs saukt pie atbildības, aicināt laboties vai sodīt.
“Grozījumi izstrādāti, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, kā, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, Rīgas pašvaldības policija saņem lielu skaitu izsaukumu par trokšņošanu – pagājušajā gadā tas noticis 10 077 reizes.
Līdz šim spēkā esošais normatīvais regulējums paredzēja atbildību par trokšņošanu fiziskām personām, kas kvalificējas kā sīkais huligānisms, bet juridiskām personām (izklaides vietām) atbildība par trokšņošanu nebija noteikta.
Ar grozījumiem noteikts, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta, citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, juridiskām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 1000 naudas soda vienībām (līdz 5000 eiro),” skaidrots Saeimas preses relīzē.
Paldies Saeimai, paldies visiem domubiedriem.
Nākamais soļi jomas sakārtošanai: Rīgas Domes saistošie noteikumi un darbs ar Ekonomikas ministrijas Darba grupu.
-
Kā ierobežot nakts trokšņošanu pilsētā? – “Spried ar Delfi” – 20. jūnijs
Līdz ar karstāku laiku un naktīs atvērtiem mājokļu logiem, festivālu un brīvdabas pasākumu laiku, kā arī auto un motobraucēju izrādīšanos aktuālāks kļūst jautājums par traucējošajiem trokšņiem pilsētā naktī. Vai un kā trokšņošanu naktīs iespējams ierobežot, par to otrdien, 20. jūnijā pulksten 12.00 raidījumā “Spried ar Delfi” žurnālists Andris Auzāns izjautāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieci, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāju Lindu Ozolu (“Kods Rīgai”) un iniciatīvas “Naktsmieru Rīgai” koordinatori Maiju Krastiņu.
-
[Blogs] Pašapkalpošanās valsts
![[Blogs] Pašapkalpošanās valsts](https://naktsmierurigai.org/wp-content/uploads/2023/06/signal-2023-06-15-192032.jpeg?w=525)
Biju cerējusi, ka šī būs mana pirmā vasaras nedēļa, kad darāmā būs mazāk.
Bet tad uzzināju, ka caur dažādiem Rīgas Domes gaņģiem lēnām ceļo viena jauna saistošo noteikumu versija, kas mani un daudzus citus rīdziniekus ĻOTI interesē.
Pārsteidzoši ir tas, ka gandrīz 2 (vai pat 10) gadus Dome teica, ka NEKO nevar darīt, bet tagad tomēr gandrīz jau vasarā tiek gatavoti saistošie noteikumu grozījumi. Paldies mums, iedzīvotājiem, kas bakstīja Domi.
Šobrīd tātad tiek gatavots Rīgas domes saistošo noteikumu projekts “Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība”. Tur tiks paredzēts pieteikt skaņu pastiprinošu iekārtu vai mūzikas instrumentu izmantošanu ielu tirdzniecības vietās.
Es pati pēdējā gada laikā esmu bijusi uz kādām 4 vai 5 sanāksmēm Domē, bet galvenokārt par citu aspektu, kuru galu galā uzņēmās atrisināt Saeima.
Par šo saistošo noteikumu grozīšanu nebija nekādu ziņu līdz RD mājaslapā izziņota publiskā apspriešana tiešsaistē. Paspējām iesniegt savus komentārus burtiski 5 min pirms pusnakts. Kas notiek tālāk, kāda ir procedūra un laika rāmis, ziņu nav. Vai mūsu iesūtītais ir saņemts? Ko par to domā Dome? Vai mūsu piedāvātie grozījumi tiks apspriesti, piemēram, komitejas sēdē?
Kāpēc mūs interesē šie noteikumi? Jo man un daudziem citiem rīdziniekiem neļauj gulēt arī terases, kas bliež mūziku līdz 6 rītā.
Man pašai besī, ka dažām terasēm ir jāveras ciet 22:00, bet citi turpina visu nakti. Jo nu noteikumi ir pilnīgi greizi.
Bet tas absolūti NAV normāli, ka iedzīvotājiem tik ilgstoši un ieguldot tik daudz darba, ir jācīnās par savām tiesībām. Es esmu pavadījusi tūkstošiem stundu pētot likumus, noteikumus, rakstot vēstules un relīzes, plosoties Twitterī un apmeklējot sēdēs Domē un Saeimā.
Vienā pusē ir industrija ar milzīgiem līdzekļiem un pretī esam mēs, iedzīvotāji, kas esam spiesti maksāt par juridisko padomu un ieguldīt ārkārtīgi daudz laika.
Tā nav normāla situācija, ka cilvēkiem ir jācīnās par IESPĒJU GULĒT.
Tā pat nav normāli, ka mūsu tiesības uz naktsmieru tiek pretstatītas uzņēmēju interesēm. Visur Eiropā līdzpastāv iedzīvotāji un izklaides. Nevar būt tāda situācija, ka maza daļiņa vienas grupas cilvēku ir svarīgāka par daudziem citiem.
Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotais grozījumu likumprojekts, lai uzlabotu situāciju naktsmiera jomā, ir jāapstiprina Saeimas plenārsēdē 15. jūnijā. Bet tā ir tikai daļa risinājuma. Saeima tikai labos juridisku kļūdu, kuras rezutātā nevarēja sodīt juridiskas personas.
Daļa risinājuma tātad ir Domes pusē, kura regulē terases un publiskus pasākumus. Vēl daļa risinājumu ir Ekomikas ministrijā, kura atbildīga par bāriem.
Ekomikas ministrijai savi priekšlikumi jāsagatavo līdz 1. novembrim. Jāsarauj darbs, kas nav izdarīts 30-20 gadus, bet Ekonomikas ministrija pat nav sasaukusi darba grupu. Aizrakstījām epastiņu un atgādinājām.
Rīgas Pašvaldības policija (RPP) raksta “īpaši pateicoties iniciatīvas “Naktsmieru Rīgai” pārstāvētajām biedrībām, kā arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības un RPP pietiekami aktīvajai rīcībai, tostarp, ne tikai intensīvi (!) komunicējot ar atbildīgajām ministrijām, bet arī skaidrojot trokšņu problemātiku dažādos sabiedriskajos medijos, būtiski ir pavirzījusies trokšņu kontroles tiesiskā ietvara izveide.”
Paldies par komplimentu, RPP.
Bet vai tas ir normāli, ka mums, iedzīvotājiem, ir jāvelta TIK daudz sava laika un resursu, lai vispār kaut kas kustētos uz priekšu? Vai valstij nebūtu jāaizstāv mūsu intereses?
Savukārt, ja vēlamies stipru pilsonisko sabiedrību vai NVO, kas dara valsts darbu, tad tam ir jāpiešķir finansējums vai vismaz jāsāk sakārtot brīvprātīgais darbs. Lai kāda būtu joma – vide, sociālais darbs vai cilvēktiesības – tas nav normāli, ka iedzīvotājiem ir jānodarbojas ar pašapkalpošanos šādā apjomā.
Tas ir arī ļoti riskanti atstāt likumus un noteikumu rakstīšanu to rokās, kuriem ir vai nu intelektuāla kapacitāte vai nauda vai abi.
– Maija
-
Satversmes tiesa aicina risināt jautājumu par trokšņošanas kontroli
Deviņu gadu laikā kopš Satversmes tiesas (ST) sprieduma nav pieņemts regulējums par instrumentiem, kā ietekmēt tās personas, kuras trokšņo un traucē sabiedrisko mieru, tāpēc ST aicina likumdevēju un pašvaldību rast risinājumu šai problēmai, otrdien žurnālistiem atzina ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
“9 gadu laikā nav pieņemts regulējums šajā jomā, kur cilvēki regulāri izsaka iebildumus par to, ka nav tiesisko instrumentu, kā ietekmēt tās personas, kuras trokšņo un kuras traucē sabiedrisko mieru. Tā nedrīkst būt demokrātiskā, tiesiskā valstī. Satversmes tiesas spriedums ir pārprasts. Tad ja sabiedrības drošība un miers ir apdraudēta, tas ir likumdevēja pienākums reaģēt, novērst. Es aicinu likumdevēju, aicinu pašvaldību dialoga formā rast risinājumu, nevis maldināt sabiedrību par to, ka Satversmes tiesa ar savu spriedumu noteikusi aizliegumu šādu jautājumu risināt.”
“Es domāju, ka pašvaldības varētu nākt ar iniciatīvu likumdevējam, kā mēs šo jautājumu risināsim. Un es tiešām esmu pārsteigts, ka 9 gadu laikā ne tik sarežģīts jautājums nav atrisināts.”
Lsm raksts: Satversmes tiesa aicina risināt jautājumu par trokšņošanas kontroli
Pilns video:
-
LSM – “Kā radās «caurums likumdošanā», kas Rīgas izklaides vietām ļauj nesodītām trokšņot naktīs?”
Saeimas Juridiskā komisija šīs nedēļas sēdē sprieda par kādu dīvainu paradoksu – privātpersonas par trokšņošanu, kas traucē citu cilvēku mieru, var saņemt administratīvo sodu par sīko huligānismu, bet juridiskās personas, piemēram, bāri un naktsklubi – ne. Kā radies šāds caurums likumos, un kā to plāno risināt?
-
Krustpunktā diskusija: Vai iedzīvotājiem jāsamierinās ar nakts trokšņiem pilsētvidē?
19. aprīļa LR 1 Krustpunktā diskusija par trokšņu un naktsmiera jautājumu.
“Sākoties vasarai, īpaši aktuāls kļūst jautājums par trokšņošanu naktīs. Ja ar skaļiem kaimiņiem vēl var cīnīties, tad ar būvniekiem, kas strādā arī naktīs, vai nakts klubu īpašniekiem sarunat nav iespējams gandrīz neko. Ko darīt, lai glābtu pilsētnieku naktsmieru, Krustpunktā diskutē “Naktsmieru Rīgai” koordinatore, aktīviste Maija Krastiņa, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis Māris Jansons, Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna un Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Edgars Rudzītis.”
Naktsmieru Rīgai 