Home

  • Iedzīvotāji pirms vasaras sezonas aicina Domi nekavējoties ierobežot trokšņa līmeni Rīgā

    Iedzīvotāji pirms vasaras sezonas aicina Domi nekavējoties ierobežot trokšņa līmeni Rīgā


    Iniciatīva “Naktsmieru Rīgai” nosūtījusi atklātu vēstuli Rīgas Domei un atbildīgajām ministrijām, lai aicinātu nekavējoties rīkoties trokšņa jautājumā. Iedzīvotāji gadiem ilgi un atkārtoti ir vērsušies Domē ar iesniegumiem un aicinājumiem regulēt ar izklaižu vietām saistīto jautājumu par troksni Rīgas pilsētā nakts stundās, taču visi centieni pārliecināt Domi rīkoties līdz šim bijuši bez rezultātiem.

    2014. gada nogalē pēc SIA „IRIDEJA3” konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesa lēma, ka  Rīgas domes saistošo noteikumu normas par trokšņošanas kontroli Rīgas administratīvajā teritorijā neatbilst Satversmei. Satversmes tiesa uzskatīja, ka  jautājumus par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un traucē sabiedrisko kārtību (tātad arī apkārtējo personu mieru, iestāžu un organizāciju normālu darbību), likumdevējs jau ir noregulējis.

    Taču dekodifikācijas rezultātā ir radusies nepilnība, ka augstāk minētos jautājumus likumdevējs šobrīd vairs neregulē. Atšķirībā no iepriekšējā regulējuma likumi vairs neparedz administratīvo atbildību juridiskām personām par tādu paaugstinātu trokšņošanu, kas rodas mūzikas atskaņošanas rezultātā un kas traucē sabiedrisko kārtību. Līdz ar to nav iespējams ierobežot un sodīt izklaides vietas par radīto troksni.

    Lai veicinātu risinājuma rašanu, kas Rīgas domei un ministrijām nav izdevies jau vairāk nekā 10 gadus, iedzīvotāji 2023. gada janvārī domē vērsās ar savu ierosinājumu, kas bija formulēts kā konkrēts grozījumu projekts, kurā ierosinātā tiesību normas redakcija ir pielāgota noteikumos ietvertā regulējuma formulējumam. Šis ierosinājums Rīgas Domē tika noraidīts, aizbildinoties ar vispārīgām vadlīnijām, kas saņemtas no Tieslietu ministrijas. 

    Iedzīvotāji ir noguruši no nesamērīgi augsta trokšņa problēmas, ar kuru spiesti saskarties daudzu gadu periodā. Iedzīvotāju pacietība ir beigusies un tādēļ tiek prasīts problēmas nekavējošs risinājums, nevis ilgstošās diskusijas, pārrunas un konsultācijas. 

    “Šobrīd ar likumiem ir normalizēts tas, ka cilvēki naktīs nevar gulēt, lai gan miegs cilvēkam ir nepieciešams normālai funkcionēšanai. Cik ilgi Domes un ministriju ierēdņi izvairīsies no atbildības? Kā var būt tā, ka  jau gadu desmitiem neviens nav ieinteresēts atrisināt un sakārtot pavisam vienkāršu jautājumu? Vai Rīga sevi redz kā postpadomju galvaspilsētu, kurā valda daži spēcīgākie trokšņa reketieri vai kā eiropeisku pilsētu, kurā harmoniski var dzīvot ikviens? Mums ir nepieciešams mūsdienīgs izklaižu vietu un trokšņa regulējums kā tas ir pieņemts citās dinamiskās Eiropas pilsētās, piemēram, Tallinnā, Parīzē vai Briselē. Kamēr tāds tiek izstrādāts, aicinām Domi jautājumu regulēt ar saistošiem noteikumiem,” saka Maija Krastiņa, iniciatīvas koordinatore.

    Pasaules Veselības organizācijas Nakts trokšņa vadlīnijas skaidro, ka nakts troksnim, kas pārsniedz noteiktu līmeni, ir kaitīga ietekme uz veselību. Paaugstināts troksnis miega laikā izraisa sirds ritma paaugstināšanos, kā arī izraisa tūlītējas izmaiņas miega stadijās. Vadlīnijās arī atsaucas uz pierādījumiem, kas netieši apstiprina citus paaugstināta trokšņa līmeņa izraisītus ilgtermiņa iedarbības efektus – neapmierinātība, paaugstināts asinsspiediens, miokarda infarkts un pat garīgo slimību attīstība pie sevišķi augsta āra trokšņa.

    “Šāds ilgstošs miega trūkums ir spīdzināšana. Esmu divu mazu bērnu tēvs, no tiem viens ir zīdainis. Par kādu valsts ataudzes stratēģiju varam runāt, ja neļaujam ne bērniem, ne vecākiem pat normāli gulēt? Rodas absolūta izmisuma sajūta, ka pat mūsu pamatvajadzības pilnībā tiek ignorētas jau gadiem ilgi,” saka Jānis Lovnieks, centra rajona iedzīvotājs.

    Iedzīvotāji aicina Rīgas Domi un atbildīgās ministrijas beidzot rīkoties, sadarboties un veikt visas nepieciešamās darbības, lai iespējami ātri un efektīvi nodrošinātu iedzīvotājiem naktsmieru jau šajā vasarā.

    Iedzīvotāji aicina izdarīt grozījumus Rīgas domes 2007.gada 19. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” un/vai pieņemt citus normatīvos aktus, paredzot juridiskām personām administratīvo atbildību par tāda akustiskā trokšņa radīšanu, ar kuru tiek traucēts apkārtējo personu miers un sabiedriskā kārtība.

    “Naktsmieru Rīgai” ir iniciatīva, kurā apvienojušies dažādu Rīgas apkaimju iedzīvotāji. Iniciatīva izveidota nolūkā aizstāvēt vietējo iedzīvotāju intereses un veicināt iespējami labvēlīgus vides apstākļus Rīgas pilsētā. Iniciatīvas galvenais uzdevums ir iedzīvotāju aizsardzība pret paaugstinātiem un traucējošiem akustiskajiem trokšņiem nakts laikā.

    Kontakts medijiem

    Maija Krastiņa

    maija_krastina@yahoo.com

    Tel 22093722

    ,

  • Atklāta vēstule ar aicinājumu atrisināt paaugstināta trokšņa problēmas

    Atklāta vēstule ar aicinājumu atrisināt paaugstināta trokšņa problēmas

    A. god. Arturam Krišjānim Kariņam
    Ministru prezidentam
    Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1536
    e-pasts: krisjanis.karins@mk.gov.lv 

    A. god. Mārim Sprindžukam
    Vides aizsardzībasun reģionālās attīstības ministram
    Peldu iela 25, Rīga, LV-1494
    e-pasts: maris.sprindzuks@varam.gov.lv 

    Ļ.cien. Ilzei Indriksonei
    Ekonomikas ministrei
    Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519
    e-pasts: ilze.indriksone@em.gov.lv

    ļ.cien. Inesei Lībiņai-Egnerei
    Tieslietu ministrei
    Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1536
    e-pasts: inese.libina-egnere@tm.gov.lv

    A .god. Mārtiņam Staķim

    Rīgas domes priekšsēdētājam

    Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539

    e-pasts: martins.stakis@riga.lv

    A .god. Jurim Lūkasam
    Rīgas pašvaldības policijas priekšniekam
    Lomonosova iela 12A, Rīga, LV-1019
    e-pasts: juris.lukass@riga.lv

    Ļ. cien. Daigai Mieriņai
    Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājai
    Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1811
    e-pasts: daiga.mierina@saeima.lv

    Ļ. cien. Ingai Bērziņai
    Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai
    Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1811
    e-pasts: inga.berzina@saeima.lv

    A. god. Jurim Jansonam

    Latvijas Republikas tiesībsargam

    Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010

    e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

    ATKLĀTA VĒSTULE

    ar aicinājumu atrisināt paaugstināta trokšņa problēmas

    1. IEVADS

    Pilnvērtīgs miegs ir labas veselības, pašsajūtas un garīgā noskaņojuma pamats. Turpretī nepietiekams miegs var novest pie būtiskiem veselības traucējumiem. Miega daudzumu un kvalitāti var ietekmēt ārējā vide, jo īpaši ārējie trokšņi, kas nereti kļūst par galveno cēloni bezmiegam. Jo lielāks troksnis, jo potenciāli lielāka negatīvā ietekme uz miegu. Šī iemesla dēļ vide, kurā dzīvo cilvēki, ir sevišķi svarīga.

    “Naktsmieru Rīgai” ir iniciatīva, kurā apvienojušies dažādu Rīgas apkaimju iedzīvotāji. Iniciatīva izveidota nolūkā aizstāvēt vietējo iedzīvotāju intereses un veicināt iespējami labvēlīgus vides apstākļus Rīgas pilsētā. Iniciatīvas galvenais uzdevums ir iedzīvotāju aizsardzība pret paaugstinātiem un traucējošiem akustiskajiem trokšņiem nakts laikā.

    Šī vēstule ir tapusi kā atbilde uz ilgstošu un neatrisinātu trokšņošanas problēmu Rīgas pilsētā. Mēs, šīs vēstules autori, esam parakstījuši šo vēstuli visu iniciatīvās biedru, kā arī ar trokšņošanas problēmu saskārušos Rīgas iedzīvotāju interesēs. 

    1. PROBLĒMA

    Iedzīvotāju aizskārums

    Diemžēl vairākās Rīgas apkaimēs iedzīvotāji saskaras ar paaugstināta trokšņa problēmām, kas rada būtiskas neērtības un traucē nakts mieru. 

    Piemēram, Pētersalas-Andrejsalas apkaimē vairāki bāri, restorāni un klubi regulāri rīko publiskus izklaides pasākumus ar mūzikas atskaņošanu. Vasaras sezonā koncerti un diskotēkas notiek katru piektdienu un sestdienu, bet dažkārt arī ceturtdienās un svētdienās. Pasākumi un to radītais troksnis nav ierobežots laikā, un notiek visu nakti līdz pat plkst. 7.30 no rīta.

    Kaut arī trokšņa avots ir Pētersalas-Andrejsalas apkaimē, troksnis izplatās arī citās apkaimēs, t.sk. Brasas, Centra, Iļģuciema un Ķīpsalas apkaimē. Troksnis un dārdoņa naktīs ir iespaidīga un rada būtiskas neērtības apkārtējo apkaimju iedzīvotājiem. Vasaras laikā, kad paaugstinātas āra temperatūras dēļ rodas sevišķa nepieciešamība nakts stundās turēt atvērtus logus, lai tādējādi būtu iespējams izvēdināt un atdzesēt telpas, šāda iespēja ir liegta. Minētais ir saistāms ar nepanesami augsto trokšņa līmeni, kas pie atvērtiem logiem liedz jebkādu iespēju gulēt. Turklāt trokšņa līmenis ir tik augsts, ka trokšņa laikā nav iespējams gulēt pat ar aizvērtiem logiem.

    Līdzīga situācija cita starpā ir arī vairākās vietās Aristīda Briāna ielā, kur atrodas K.K. fon Stricka villa, Grīziņkalnā, kur atrodas komplekss Ghetto Games, Stabu ielas un Baznīcas ielas krustojumā, kur atrodas izklaides vieta Manana, Tallinas ielas kvartālā, Vecrīgā un arī Raiņa bulvārī 21, kur naktsklubs iekārtots kādas dzīvojamās ēkas pagrabstāvā. Šie ir tikai daži piemēri. Kopumā Rīgā ir daudzas izklaides vietas, kuru radītais troksnis rada būtisku traucējumu un nerimst visu nakti.

    Trokšņa negatīvajai ietekmei pakļautie iedzīvotāji ir veikuši trokšņa mērījumus – gan patstāvīgi, gan piesaistot akreditētu laboratoriju pārstāvjus. Mērījumi ir apstiprinājuši, ka izklaides vietu radītais troksnis būtiski pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas Nakts trokšņa vadlīnijās noteiktās robežas. No šīm vadlīnijām izriet, ka šāds trokšņa līmenis ir nepieļaujams, jo būtiski kaitē veselībai un var kļūt par cēloni dažādiem traucējamiem, t.sk. bezmiegam, miokarda insultam un garīga rakstura slimībām.

    Kaut arī katrs iedzīvotājs ir aizsargājams, jo īpaši kritiski ir vērtējama šādu trokšņu iedarbība uz bērniem, grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem, hroniskiem slimniekiem un citiem, kuri ir sevišķi jūtīgi pret troksni un pakļauti lielākam kaitīgās ietekmes riskam. 

    Līdzīgi arī Satversmes tiesa ir uzsvērusi trokšņa būtiskumu, atzīstot to par nozīmīgu cilvēka dzīves kvalitāti un veselību ietekmējošu faktoru. Šajā sakarā Satversmes tiesa ir norādījusi uz valsts pozitīvu pienākumu rīkoties tādā veidā, lai mazinātu trokšņa ietekmi, tuvinoties Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās noteiktajiem trokšņa līmeņiem.

    Tiesiskā regulējuma nepilnības

    Nolūkā atrisināt paaugstinātā trokšņa problēmas iedzīvotāji daudzas reizes ir vērsušies pie vairākām pašvaldības un valsts institūcijām, lūdzot risināt minēto problēmu savas kompetences ietvaros.

    Visbiežāk lūgumi pēc palīdzības tikuši adresēti Rīgas pašvaldības policijai – gan telefonisku zvanu, gan rakstisku iesniegumu veidā. Tomēr daudzskaitlīgie izsaukumi un iesniegumi nespēj atrisināt trokšņošanas problēmu. Izklaides iestādes nakts stundās turpina radīti nesamērīgi lielu troksni, bet tiesiskā regulējuma nepilnību dēļ pašvaldības policija nevar piemērot sodu.

    Tā kā par sabiedriskās kārtības uzturēšanu ir atbildīga pašvaldība, iedzīvotāji daudzkārt ir vērsušies arī pie Rīgas domes. Lai arī dome izrādījusi atsaucību, organizējot sanāksmes gan ar iedzīvotājiem, gan izklaides vietu pārstāvjiem, tomēr tas nav novedis pie problēmas atrisinājuma. Dome līdzīgi kā pašvaldības policija norāda uz nepilnībām tiesiskajā regulējumā, kas ierobežo iespēju sodīt izklaides vietas (juridiskas personas) par trokšņošanu.

    Diemžēl problēmas risināšanai nav palīdzējusi arī vēršanās pie Veselības ministrijas un tiesībsarga. Pozitīvi ir vērtējami domes un tiesībsarga mēģinājumi uzrunāt atbildīgās ministrijas, lai kopīgi risinātu problēmu. Taču diemžēl uzrunātās ministrijas, t.sk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija un Tieslietu ministrija nav sekmējušas ātra un efektīva risinājuma rašanu.

    Iemesls, kādēļ neizdodas rast risinājumu, ir saistīts ar tiesiskā regulējuma nepilnībām un Satversmes tiesas judikatūru. Proti:

    1. līdz 2014. gada 12. decembrim Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 80 bija paredzēta administratīvā atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu ar pastiprinātu trokšņošanu;
    2. 2014. gada 12. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2013-21-03, ar kuru atzina šo atbildību nosakošās normas par prettiesiskām, jo pretēji likuma prasībām tās regulēja to pašu priekšmetu, ko Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Kodekss) 167. un 167.1 pants. Pieņemot šīs normas, pašvaldība bija pārsniegusi savu kompetenci;
    3. 2020. gada 1. jūlijā Kodekss zaudēja spēku, bet 167. un 167.1 panta regulējums tika pārņemts ar citiem normatīvajiem aktiem;
    4. dekodifikācijas rezultātā radusies nepilnība, jo atšķirībā no iepriekšējā regulējuma likumi vairs neparedz administratīvo atbildību juridiskām personām par tādu paaugstinātu trokšņošanu, kas rodas mūzikas atskaņošanas rezultātā un kas traucē sabiedrisko kārtību;
    5. konkrētā nepilnība ilgstoši nav tikusi konstatēta, bet atbildīgās ministrijas šīs nepilnības sakarā nav izstrādājušas regulējuma grozījumus un nav sniegušas skaidrojumu par domes tiesībām to atrisināt ar saistošajiem noteikumiem.

    Jāuzsver, ka šobrīd esošie apstākļi būtiski atšķiras no tiem, kādi bija Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas brīdī. Kā iepriekš minēts, likumi vairs neparedz administratīvo atbildību juridiskām personām par tādu paaugstinātu trokšņošanu, kas rodas mūzikas atskaņošanas rezultātā un kas traucē sabiedrisko kārtību. Tas nozīmē, ka šobrīd pašvaldībām ir rīcības brīvība attiecīgu atbildību noteikt ar saistošajiem noteikumiem.

    Pienākums aizsargāt iedzīvotājus pret paaugstinātu troksni

    Pašvaldībām ir ne vien rīcības brīvība, bet pienākums rīkoties, lai aizsargātu iedzīvotājus no pastiprinātas trokšņošanas nelabvēlīgās ietekmes. Minētais tiešā veidā izriet no Satversmes tiesas judikatūras.

    Piemēram, lietā Nr. 2017-02-03 Satversmes tiesa secināja, ka Satversmes 111. un 115. pantā ir nostiprinātas personu tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kas ietver arī tiesības uz veselīgiem vides apstākļiem. Šīs normas nodrošina personu aizsardzību pret troksni, kas ietekmē vides kvalitāti un var nodarīt kaitējumu personas veselībai.

    Troksnis ir nozīmīgs cilvēka dzīves kvalitāti un veselību ietekmējošs faktors. Valstij nav jāsagaida reāls un faktisks cilvēka veselībai nodarīts kaitējums, bet pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma iespējamību, lai valstij būtu savlaicīgi jāveic efektīvi un samērīgi pasākumi, lai nepieļautu kaitējuma iestāšanos. Jāprecizē, ka ar terminu “”valsts” ir saprotamas arī pašvaldības.

    Kā redzams, konkrētajā lietā Satversmes tiesa uzsvēra nepieciešamību aizsargāt personas pret kaitīgu troksni un atzina ne vien valsts, bet arī pašvaldību institūciju pienākumu aktīvi rīkoties, lai novērstu trokšņa kaitīgo ietekmi. Šis pienākums sevī ietver arī atbilstoša regulējuma izstrādi. Savukārt šāda regulējuma trūkums ir vērtējams kā prettiesisks un nepieļaujams stāvoklis. Valstij ir pienākums rīkoties ātri un efektīvi, nevis ilgstoši diskutēt un norobežoties no atbildības.  

    1. RISINĀJUMI

    Ir dažādi veidi, ar kuriem var mēģināt risināt trokšņošanas problēmas. Ātrākais un efektīvākais veids ir izdarīt grozījumus saistošajos noteikumos Nr. 80, ar kuriem tiktu nostiprināta juridisku personu atbildība par sabiedriskās kārtības un miera traucēšanu ar trokšņošanu.

    Izvērtējot saistošo noteikumu Nr. 80 struktūru un saturu, secināms, ka ar grozījumiem varētu tikt ieviests jauns 9.1 punkts, kā arī precizēts 18. punkts. Šajā sakarā iespējams ierosināt šādus grozījumus: 

    1. papildināt saistošos noteikumus ar 9.1 punktu šādā redakcijā:

    “Komersantam jānodrošina, lai izklaides vietā laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00 nebūtu tāds troksnis (piemēram, mūzikas un skaņas ierakstu atskaņošana), kas traucē apkārtējo personu mieru vai sabiedrisko kārtību, bet nav saistīts ar satiksmi vai publiskiem pasākumiem, kas saskaņoti ar Pašvaldību. Šis punkts nav piemērojams attiecībā uz darbību, kas kvalificējama kā administratīvais pārkāpums un saistībā ar kuru ir piemērojams sods likumā paredzētā gadījumā”.

    1. papildināt 18. punktu pēc skaitļa “9.” ar vārdu un skaitli “un 9.1”.

    Ierosinātā tiesību normas redakcija ir pielāgota noteikumos ietvertā regulējuma formulējumam.

    Iepriekš norādītais ierosinājums ir formulēts kā konkrēts grozījumu projekts. Vienlaikus ir pieļaujama iespēja, ka Rīgas dome precizēs piedāvāto grozījumu projektu atbilstoši saviem ieskatiem, t.sk. veiks redakcionālus labojumus vai paplašinās jaunā regulējuma priekšmetu. Mums nav iebildumu pret šādiem precizējumiem, ciktāl tie nodrošina iedzīvotāju aizsardzību pret pastiprinātu trokšņošanu, jo sevišķi nakts stundās.

    Tomēr ir jāuzsver, ka šāda aizsardzība varēs būt patiesi efektīva vienīgi, ja tiks paredzēti pietiekami stingri sodi un/vai ierobežojumi, kas tiešām atturēs bāru, klubu un citu publisku vietu īpašniekus no pastiprināta trokšņa radīšanas un izslēgs iespēju soda naudas maksājumus vienkārši ierēķināt tekošajos izdevumos un turpināt trokšņojošo darbību neatkarīgi no soda saņemšanas.

    Nobeigumā ir piebilstams, ka šai vēstulei ir pievienots 2023. gada 19. janvāra iesniegums kopā ar pielikumiem. Šādu iesniegumu Rīgas domei iesniedza vairākas apkaimju biedrības, lūdzot, veikt nepieciešamās darbības iedzīvotāju likumīgo tiesību aizsardzībai. Šajā iesniegumā ir ietverts izvērsts faktisko un tiesisko apstākļu apraksts. Mēs aicinām rūpīgi iepazīties ar šī iesnieguma saturu, lai iespējami pilnīgāk varētu apzināt un novērtēt radušās problēmas.

    Mēs patiesi ceram, ka Rīgas dome, pašvaldības policija, ministrijas un tiesībsargs savas kompetences ietvaros veiks visas nepieciešamās darbības, lai aizsargātu pašvaldības iedzīvotājus pret troksni, kas rada diskomfortu, negatīvi ietekmē veselību, traucē akustisko saziņu vai citādā veidā traucē sabiedrisko mieru un kārtību, t.sk. nodrošinās stingru kontroli pār tādiem pasākumiem, kuru norise ir jāsaskaņo ar pašvaldību. Šajā sakarā būtiski ir aizsargāt ne vien Rīgas, bet visas Latvijas iedzīvotājus.

    Vienlaikus apliecinām, ka izmantosim visus likumīgos tiesību aizsardzības līdzekļus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Ja trokšņošanas problēma netiks atrisināta, iedzīvotāji vērsīsies Satversmes tiesā, Eiropas Komisijā un citās starptautiskās institūcijās ar sūdzībām par to, ka valsts un pašvaldība nespēj nodrošināt cilvēkiem veselīgus vides apstākļus.

    Iedzīvotāji ir noguruši no nesamērīgi augsta trokšņa problēmas, ar kuru spiesti saskarties daudzu gadu periodā. Iedzīvotāju pacietība ir beigusies, kādēļ tiek prasīts problēmas nekavējošs risinājums, nevis ilgstošās diskusijas, pārrunas un konsultācijas. Tiesību aizsardzības līdzekļi tiks izmantoti, ja problēmu neizdosies atrisināt tuvāko nedēļu laikā. 

    1. LŪGUMS 

    Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktiskos un tiesiskos apstākļus, mēs lūdzam atbildīgās valsts un pašvaldību iestādes savas kompetences ietvaros:

    1. veikt visas nepieciešamās darbības, lai iespējami ātri un efektīvi aizsargātu iedzīvotājus pret akustisko troksni, kas rada diskomfortu, negatīvi ietekmē veselību, traucē akustisko saziņu vai citādā veidā traucē sabiedrisko mieru un kārtību;
    2. izdarīt grozījumus Rīgas domes 2007. gada 19. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” un/vai pieņemt citus normatīvos aktus, paredzot juridiskām personām administratīvo atbildību par tāda akustiskā trokšņa radīšanu, ar kuru tiek traucēts apkārtējo personu miers un sabiedriskā kārtība.

    Atbildi uz šo iesniegumu lūdzam sagatavot elektroniskā veidā un nosūtīt uz elektroniskā pasta adresi: naktsmierurigai@gmail.com.

    Ar cieņu,

    Maija Krastiņa, Ogļu iela, Ķīpsala

    Olga Sliede, Aristīda Briāna iela, Centrs

    Terēze Gruntmane, Raiņa bulvāris, Centrs

    Alīna Andrušaite, Skārņu iela, Vecrīga

    Guntis Stirna, Aldaru iela, Vecrīga

    Solvita Deglava, Eksporta iela, Centrs

    Ieva Puķīte, Baznīcas iela, Centrs

    Toms Bergmanis, Tallinas iela, Centrs

    Ieva Bergmane, Miera iela, Centrs

    Edgars Oliņš, Pērnavas iela, Grīziņkalns

  • Rīgas pašvaldības policijas atbilde uz Ķīpsalas iedzīvotāju iesniegumu

    Rīgas pašvaldības policijas atbilde uz Ķīpsalas iedzīvotāju iesniegumu

    Ar nelielu nokavēšanos esam saņēmuši Rīgas pašvaldības policijas (RPP) atbildi uz biedrības 20. janvārī iesniegto iesniegumu Rīgas Domei, kurā piedāvājām juridiski pamatotu risinājumu naktsmiera un trokšņu problēmai.

    Atbilde ir “business as usual”. Gluži kā visus iepriekšējās reizes un gadus.

    “Vienlaikus RPP un Rīgas valstspilsētas pašvaldība izprot Biedrības biedru un citu iedzīvotāju sašutumu par iedarbīga mehānisma trūkumu trokšņu kontrolē, tādēļ savu iespēju un kompetences robežās turpinās darīt visu iespējamo, lai rastu tiesisku interešu līdzsvaru starp iedzīvotājiem un pasākumu vai izklaižu norises vietu komersantiem.”

    Pilna RPP atbilde te: https://drive.google.com/file/d/1YMFQHEadEpOVeqQCa_s7OBOAXjS3eXvx/view?usp=sharing

  • Iedzīvotāji saņēmuši kārtējo vēstuli no Domes

    Iedzīvotāji saņēmuši kārtējo vēstuli no Domes

    Ķīpsalas iedzīvotāji saņēmuši kārtējo atbildes vēstuli, kurā Rīgas Dome skaidro, ka naktsmiera traucējuma jautājumā ir bezspēcīga un vērsusies pie atbildīgajām ministrijām: “Pašvaldība š.g. 29. martā ir tikusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonām un pārrunājusi iespējamos risinājumus trokšņošanas mazināšanai, saņemot ministrijas solījumu jau tuvākajā laikā vērsties atbildīgajās ministrijās (Tieslietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā un Ekonomikas ministrijā) ar aicinājumu risināt Pašvaldības aprakstīto situāciju, veicot nepieciešamos grozījumus Administratīvo sodu likumā, kā arī izstrādāt normatīvo regulējumu izklaides vietu (naktsklubu) darbībai.”

    Šo virzību varētu pozitīvi vērtēt, ja vien tā nebūtu n-tā reize, kad šādas tikšanās notiek un solījumi tiek doti, bet nerezultējas nekādā reālā darbībā.

    Jau 2022. gada rudenī Dome atbildē iedzīvotājiem rakstīja: “2022. gada 16. septembrī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja ir nosūtījusi vēstuli atbildīgajām ministrijām ar aicinājumu atkārtoti izvērtēt trokšņu pārvaldības kārtības problēmjautājumus pēc būtības un rast tiesisku risinājumu sabiedriskās kārtības nodrošināšanai trokšņošanas aspektā.”

    Tātad, 7 mēnešus vēlāk esam tajā pašā izejas punktā: Dome ir vērsusies pie ministrijām, kuras par problēmu ir informētas jau gadu desmitiem un turpina pārsūtīt vēstules viena otrai. Pat ja politiskā situācija būtu labvēlīgāka, vai ir pamats cerēt, ka ministriju ierēdņi pēkšņi sajutīs motivāciju iedziļināties un situāciju atrisināt?

    Protams, pozitīvi vērtējama jebkura kustība pareizajā virzienā, jo 2022. gada decembrī atbildē Briāna ielas iedzīvotājiem Dome atbildēja, ka “Trokšņu problemātikas risināšanas aspektā ir jārod saprātīgs līdzsvars starp iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm.”

  • Komersantu asociācijas aicina nemazināt troksni naktsklubos un publiskos pasākumos

    Vairākas komersantu asociācijas pievienojas Latvijas producentu savienības viedoklim un aicina nemazināt troksni naktsklubs un publiskos pasākumos. 

    Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 28. martā, otrajā lasījumā skatīja grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Rīgas Pašvaldības policija (RPP) aicināja Saeimu lemt par Rīgas domes lielākām pilnvarām publisku pasākumu atļauju izsniegšanā, kā arī iespēju pašvaldības policijai pārkāpumu konstatēšanas gadījumā pārtraukt pasākumu.

    Ar likuma grozījumiem bija arī paredzēts pašvaldībai tiesības atcelt atļauju publiska pasākuma rīkošanai, ja pēc atļaujas izsniegšanas mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi.

    Vērtējot līdzšinējo praktisko pieredzi publisko pasākumu saskaņošanā un to norisē jau pēc atļaujas saņemšanas, RPP novērojusi, ka bieži rodas iepriekš neparedzētas situācijas, kuru dēļ rodas būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums, piemēram, pasākumā tiek izmantotas skaņu pastiprinošas ierīces.

    Latvijas producentu savienība iebilda pret RPP priekšlikumiem, paužot kritisku attieksmi pret policijas apsvērumiem saistībā ar skaņu pastiprinošu ierīču izmantošanu.

    Rīgas pašvaldības policijas priekšlikumi attiecībā uz publisku pasākumu rīkošanu netika atbalstīti, un Saeimas komisijas 28. marta sēdē klātesošie deputāti vienojās, ka šie priekšlikumi ir nododami starp-institucionālām diskusijām, kuras ilgs vismaz 10 gadus. 

    Dzirdes aparātu tirgotāju asociācija pievienojas Latvijas producentu savienības viedoklim, atbalsta Saeimas komisijas lēmumu un aicina nemazināt troksni naktsklubs un publiskos pasākumos. 

    “Latvija ir mazs tirgus un mums katrs klients ir zelta vērts. Ņemot vērā demogrāfisko bedri, kurā valsts būs pēc 10 gadiem, mūsu biznesa attīstībai ir īpaši svarīgi, lai klienti sāktu lietot mūsu produktus pēc iespējas ātrāk. Mēs atbalstām valdošās koalīcijas nostāju, ka bizness ir svarīgāks par cilvēku un aicinām neaizliegt ierobežot troksni ne festivālos, ne publiskos pasākumos, ne izklaides vietās,” saka Ainārs Šlesembergs.

    Līdzīgās domās ir Latvijas Ārstu asociācijas vadītāja Līga Spalviņa. “Paaugstinātam troksnim potenciāli ir kaitīga ietekme uz cilvēka veselību. Pētījumi liecina, ka noteiktu trokšņa lielumu sliekšņu pārsniegšana miega laikā kaitīgi ietekmē arī iedzīvotāju veselību. Ja vēlamies attīstīt veselības pakalpojumu nozari un vairot pacientu skaitu, tad ļoti svarīgi uzturēt troksni pasākumos pēc iespējas augstākā līmenī, ilglaicīgi un vēlams visu nakti. Maksimālam efektam, to vēlams vēl papildināt ar lēmumpieņēmēju vienaldzību, tādejādi radot arī bezspēcības un mazvērtības sajūtu, kas ilgtermiņā varētu rezultēties apātijā, depresijā vai suicidālās tieksmēs.” 

    Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. Janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 12. punktu ir Veselības ministrijas pakļautības iestādes Veselības inspekcijas kompetencē. Lai attiektos no Pasaules veselības organizācijas rekomendāciju ievērošanas attiecībā uz trokšņa ietekmi, Veselības ministrija izteikusi gatavību izstāties no PVO.

    Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tiks dibināta apakškomisija un pieaicināti eksperti, lai lemtu, kurai ministrijai jautājumu nodot, tādejādi izvairoties no kompetenču konflikta starp Ekonomikas, Veselības un Vides un Reģionalās attīstības un Tieslietu ministrijām. Plānotas arī aktīvas konsultācijas ar uzņēmējiem, lai ņemtu vērā ikviena komersanta vajadzības.

    Ziņa jālasa caur 1. aprīļa tradicionālā ietvara prizmu.

  • Naktsmieru Rīgai! Iedzīvotāji aicina Domi rīkoties

    Vairāku Rīgas apkaimju iedzīvotāji no jauna vērsušies Domē ar iesniegumu un aicinājumu regulēt ar izklaižu vietām saistīto trokšņa jautājumā Rīgas pilsētā nakts stundās. Jautājums jau vairākkārt ticis aktualizēts, taču joprojām nekāda konkrētā rīcība, lai problēmu risinātu, nav sekojusi.

    2014. gada nogalē pēc SIA „IRIDEJA3” konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesa lēma, ka  Rīgas domes saistošo noteikumu normas par trokšņošanas kontroli Rīgas administratīvajā teritorijā neatbilst Satversmei.

    Satversmes tiesa uzskatīja, ka  jautājumus par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un traucē sabiedrisko kārtību (tātad arī apkārtējo personu mieru, iestāžu un organizāciju normālu darbību), jau ir noregulējis likumdevējs.

    Kopš šī lēmuma stāšanās spēkā, troksnis vairs nevar būt ierobežots laikā, kā to paredzēja Rīgas Domes noteikumi.

    Taču dažādu apstākļu rezultātā, izveidojusies situācija, ka “jautājumus par jebkāda veida darbībām, kas rada troksni”, likumdevējs vairs neregulē. Ir radies “caurums”, kura rezultātā vairs nevienu par pārlieku vai pārlieki ilgu trokšņošanu sodīt nevar, un iedzīvotāji ir palikuši bez jebkādas savu tiesību aizardzības.

    Iedzīvotāju veiktie trokšņa mērījumi apliecina, ka izklaižu iestāžu darbība nakts laikā rada paaugstinātu troksni, kas būtiski pārsniedz normatīvajos aktos noteikti līmeni attiecīgajā teritorijā. Pie tam, izklaides vietas savu darbību turpina visu nakti, vairākas naktis nedēļā, tādejādi regulāri laupot nakstmieru rīdziniekiem.

    Troksnis ir ne tikai traucēklis iedzīvotāju mieram un labsajūtai; pētījumi liecina, ka noteiktu trokšņa lielumu sliekšņu pārsniegšana miega laikā kaitīgi ietekmē arī iedzīvotāju veselību.

    Tāpēc iedzīvotāji aicina Domi nekavējoties rīkoties, grozīt saistošos noteikumus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nakstmieru.

    “Mēs vēlamies panākt izmaiņas, kas ļautu godīgi sadalīt nakti: vieniem Rīgas iedzīvotājiem ļautu gulēt, bet citiem – svinēt. Šobrīd ar likumi ir normalizēts tas, ka cilvēki naktīs nevar gulēt, lai gan miegs cilvēkam ir nepieciešams normālai funcionēšanai. Un no otras puses, absolūti pietrūkst izklaižu vietu un trokšņu regulējuma kā tas ir pieņemts citās dinamiskās Eiropas pilsētās, piemēram, Tallinnā, Parīzē vai Briselē. Kamēr tāds tiek izstrādāts, aicinām Domi jautājumu regulēt ar saistošajiem noteikumiem,” saka Maija Krastiņa, iniciatīvas koordinatore.

    “Šāds ilgstošs miega trūkums ir spīdzināšana. Esmu divu mazu bērnu tēvs, no kuriem viens nupat piedzima. Par kādu valsts ataudzes stratēģiju varam runāt, ja neļaujam ne bērniem, ne vecākiem normāli gulēt? Rodas absolūta izmisuma sajūta, ka pat mūsu pamatvajadzības pilnībā tiek ignorētas jau gadiem ilgi,” saka Jānis Lovnieks, centra rajona iedzīvotājs.

    Iepriekšējā saruna ar Rīgas Domi notika 2022. gada septembrī, un neskatoties uz solījumiem, nekādas konkrētas darbības vai uzlabojumi nav sekojuši.

  • Tiesiskā nenoteiktība trokšņu lietās… jau 20 gadus!

    Tiesiskā nenoteiktība trokšņu lietās… jau 20 gadus!

    Saskaroties ar trokšņa problēmu Rīgā, daudzi aktīvi iedzīvotāji ir rakstījuši ministrijām, inspekcijām, pašvaldībai un Tiesībsargam, un secinājuši, ka par šo samudžināto jomu, atbildību neviens nevēlas uzņemties.

    Ministrijas “futbolē” viena pie otras, un izrādās nu jau 20 gadus.

    Tieslietu ministrijas atbildē Tiesībsargam var lasīt sekojošo:

    “Tieslietu ministrija informācijai ir saņēmusi Rīgas domes 2022. gada 16. septembra vēstuli Nr. RD-22-1597-nd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kurā detalizēti izklāstīti sarežģījumi trokšņošanas regulējuma piemērošanā kopš 2003. gada. No šīs vēstules izriet, ka šobrīd būtiskākie sarežģījumi ir saistīti ar gadījumiem, kad skaļa mūzika tiek atskaņota juridiskās personas telpās (piemēram, kazino vai naktsklubā), kā arī norādīta nepieciešamība regulēt jautājumus, kas saistīti ar skaņu pastiprinošu ierīču izmantošanu publisku pasākumu laikā. Ar Ministru prezidenta 2022. gada 20. septembra rezolūciju Nr. 7.8.5./2022-DOC-2011-2455 vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir uzdots izvērtēt Rīgas domes vēstulē minēto. Tādējādi trokšņu kontroles mehānismi tiek vērtēti un cerams, ka tiks atrasts atbilstošs risinājums, kā pilnveidot normatīvo regulējumu vai tā piemērošanu.”

    Aicinām Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju (VARAM), sadarbībā ar Tieslietu ministriju nekavējoties rīkoties un jautājumu beidzot sakārtot.

    VARAM atbilde Tiesībsargam: https://drive.google.com/file/d/1Uj11Wyo7AeKIIqHTsef_xouDjKzxxA0i/view?usp=share_link

    Tieslietu ministrijas atbilde Tiesībsargam: https://drive.google.com/file/d/11VHQPeFOqaDpMvF-eJawET5pblkzz1yw/view?usp=share_link

    2013. gada raksts “Tiesiskā nenoteiktība trokšņu lietās” izdevumā “Jurista vārds” : https://m.juristavards.lv/doc/258241-tiesiska-nenoteiktiba-troksnu-lietas/

  • Saņemta Rīgas Domes atbilde uz Briāna ielas iedzīvotāju iesniegumu

    “Trokšņu problemātikas risināšanas aspektā ir jārod saprātīgs līdzsvars starp iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm,” norādīts Domes atbildē.

    Saņemtā atbilde no Rīgas Domes, diemžēl, nerada pārliecību, ka problēmas risinājuma rašana notiks tuvākajos 10 gados vai ka Dome apzinātos problēmas mērogu.

    Ar Rīgas Domes atbildi var iepazīties: https://drive.google.com/file/d/1mqx1_tFosf6froh39RyR5aTQSO25Vb8B/view?usp=sharing

  • TVNET – “Rīgas dome nesaprot, kā tikt galā ar naktsklubu trokšņiem”

    “Rīgas dome turpina meklēt risinājumus trokšņaino naktsklubu apkarošanai. Līdzšinējais pašvaldības Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas darbs nav atrisinājis skaļo ballīšu un iedzīvotāju naktsmiera problēmu, un tagad nolemts stafeti nodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas varētu grozīt likumus visu pašvaldību pilnvaru palielināšanai,” raksta TVNET… 2012. gada oktobrī.

    “Uz Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdi šodien bija aicināti daudz vairāk pārstāvju nekā ierasts. Galvenais jautājums – kā atrisināt skaļo izklaides vietu patvaļu! Pašvaldība savas administratīvās iespējas izsmēlusi, arī policija norāda, ka tai rokas sasietas, taču veikta skrupuloza normatīvo aktu izpēte.”

    10 gadu laikā uz priekšu gājis nav gluži nekas.

    Pilns raksts: https://www.tvnet.lv/5552100/rigas-dome-nesaprot-ka-tikt-gala-ar-naktsklubu-troksniem

  • Vides fakti – “Rīgas iedzīvotāju naktsmiers nav pasargāts – trokšņotājus grūti saukt pie atbildības”

    Vides fakti – “Rīgas iedzīvotāju naktsmiers nav pasargāts – trokšņotājus grūti saukt pie atbildības”

    LTV raidījums “Vides fakti” pēta trokšņa problēmu Rīgā (sākot ar 04:59)

    https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/272770/vides-fakti