-
Trokšņošana: iesnieguma paraugs pašvaldības policijai
Iedzīvotāju pieredze rāda, ka zvanam par trokšņošanu nav nekāda efekta bez iesnieguma. Tāpēc esam jums sagatavojuši iesnieguma paraugu.
Ko svarīgi zināt?
- Iesniegumā noteikti jānorāda, ka vēlaties, lai jūs atzīst par cietušo. Citādi nekādas tālākas ziņas par procesa virzību nesaņemsiet.
- Tāpat svarīgi norādīt, kurā kanālā vēlaties, lai ar jums komunicē. Defoltā atbilde tiks nosūtīta uz jūsu deklarēto adresi vai e-adresi.
- Iesniegumu var iesniegt elektroniski vai fiziski, arī policijas busiņā nakts vidū. Iesniedzot busiņā, jārēķinās ar aptuveni 45 min – stundu, kas nakts vidū nav aizraujoša nodarbe.
-
Satversmies tiesa: “Valsts nav noregulējusi izklaides trokšņa novērtēšanu un kontroli”
Otrdien, 14. aprīlī, Satversmes tiesa esošo izklaides trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu atzina par Satversmei neatbilstošu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni. Tiesa secināja, ka valsts nav noregulējusi izklaides trokšņa novērtēšanu, kontroli un ar to saistītos atbildības jautājumus. Lieta tika ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma.
Satversmes tiesa noteica, ka Saeimai līdz 2027. gada 1. martam jānoregulē izklaides trokšņa novērtēšanas, kontroles un ar to saistītās atbildības pamatprincipi un jāprecizē Ministru kabinetam un pašvaldībām dotais pilnvarojums.
Plašāka informācija par Satversmes tiesas lēmumu: https://www.tiesibsargs.lv/news/valsts-nav-noregulejusi-izklaides-troksna-novertesanu-un-kontroli/
Medijos:
LSM: Satversmes tiesa skata lietu par izklaides trokšņu regulējumu
LSM: Satversmes tiesa: Valsts nenodrošina pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
TV3: Ko iesākt ar izklaides vietu trokšņiem? Šis jautājums nav sakārtots
-
Pašvaldības turpmāk varēs ierobežot trokšņošanu izklaides vietās
2026. gada sākumā biedrība “Naktsmieru” turpināja sarunu ar Saeimu par izklaides trokšņu regulējumu, aicinot pamazām to sākt sakārtot.
Pie darba ķērās Saeimas Cilvēktiesību komisija un kā pirmo no priekšlikumiem, lēma pašvaldībām dot iespēju regulēt izklaides trokšņus, izdodot savus saistošos noteikumus.
Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” Saeimā tika atbalstīti 19. martā.
Trokšņu ierobežošana gan nav uzlikta vietvarām par pienākumu – tā būs brīva izvēle.
“Cilvēkiem ir tiesības uz mieru un kvalitatīvu dzīves vidi savās mājās, tāpēc pašvaldībām jābūt reāliem un efektīviem instrumentiem, lai savā teritorijā ierobežotu pārmērīgu izklaides radītu troksni. Ar šiem grozījumiem dodam vietvarām iespēju noteikt kārtību, izsniegt atļaujas un kontrolēt prasību ievērošanu, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp uzņēmējdarbības interesēm un iedzīvotāju tiesībām uz mieru,” uzsver par likumprojektu atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.
Līdz šim pašvaldības varēja cīnīties tikai ar izklaides trokšņu sekām, reaģējot uz iedzīvotāju izsaukumiem un sodot komersantus. Procedūra bija smagnēja un tikai retos gadījumos, rezultējās ar soda uzlikšanu. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” ļaus pašvaldībām sakārtot komersanu un pasākumu noteikumus, nevis cīnīties ar sekām.
Vairāk par grozījumiem: https://lvportals.lv/dienaskartiba/387509-pasvaldibam-tagad-plasakas-pilnvaras-izklaides-troksna-ierobezosanai-2026
-
2025. gada aktivitāšu apkopojums
> Februāris: Saeima iebremzē
2024. gada sākumā biedrība vērsās Saeimā ar priekšlikumu izstrādāt Naktsmiera aizsardzības likumu. Juridiskā komisija jautājumu izskatīja un piedāvāja izstrādāt atsevišķu likumu par sabiedrisko kārtību. Bet šī gada februārī Juridiskās komisija rīkoja jaunu tikšanos par trokšņu tēmu, kurā uzzinājām, ka sabiedriskās kārtības likums tomēr netapšot. Kurā brīdī un kā tas tika izlemts, nav zināms. Gads zaudēts. Turpināsim darbu ar sākotnējo piedāvājumu, Naktsmiera aizsardzības likumu: https://naktsmierurigai.org/2025/02/27/atsakam-kampanu-par-naktsmiera-likumu/
> Aprīlis: Pikets pie Rīgas domes
16. aprīlī rīkojām akciju pie Rīgas domes. Tas bija mūsu pēdējais centiens atgādināt aizejošajai Domei, ka tā vēl var pieņemt noteikumus, kas aizsargātu rīdzinieku un arī tūristu naktsmieru. Vienlaikus, vēlējāmies arī atgādināt Ekonomikas ministrijai, ka joprojām gaidām regulējuma priekšlikumus.
Dome, neskatoties uz vēlēšanu tuvošanos, ieturēja bezpalīdzīgu nostāju, taču Ekonomikas ministrija 17. aprīlī ar gandrīz piecu mēnešu kavēšanos, beidzot tomēr nodeva sabiedriskajai apspriešanai trīs normatīvo aktu projektus. Mums un citām iesaistītajām pusēm tika dotas 2 nedēļas, lai starp Lieldienām un 1. maiju, izanalizētu iepriekš nekur neapspriestu priekšlikumu pakotni.
Ar Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem iepazināmies un secinājums bija bēdīgs. Grozījumi piedāvāja nevis uzlabot, bet pasliktināt iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu. Īsumā, Ekonomikas ministrija ir vilkusi laiku un vazājusi mūs visus aiz deguna.
Mūsu vēstules un ierosinājumi šeit: https://naktsmierurigai.org/2025/04/30/ekonomikas-ministrijas-fenomenalie-priekslikumi-izklaides-troksna-mazinasanai/
Par šo piedāvājumu uzdevām jautājumus gan valdībai, gan vairākām ministrijām atsevišķi. Veselības aizsardzības iestāžu – vājie – komentāri lasāmi te: https://naktsmierurigai.org/2025/05/20/veselibas-inspekcija-apkartejie-iedzivotaji-tiks-paklauti-traucejosam-troksnim-no-izklaides-vietam/
> Maijs: Tiesībsargs vēršas Satversmes tiesā
Ekonomikas ministrija bija spiesta izstrādāt priekšlikumus, jo tiesībsargs 2024. gadā nāca klajā ar atzinumu, ka iedzīvotāju tiesības tiešām ir pārkāptas. Tā kā Ekonomikas ministrija uzdevumu uzlabot situāciju nav izpildījusi un Saeima arī ne, tad tiesībsargs iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā. Lieta ir ierosināta.
> Jūnijs: Rīgas bezdarbība – prettiesiska
Februārī ķīpsalnieki iesniedza pieteikumu tiesā pret Rīgas Domi. Jūnijā saņēmām lēmumu no Rīgas Administratīvās tiesas, kas secinājusi, ka Rīgas valstpilsētas nespēja kontrolēt trokšņu situāciju ir prettiesiska. Rīgas dome lēmumu, protams, ir pārsūdzējusi. Gaidām nākamo “cēlienu”.
Tikāmies ar Pasaules veselības (PVO) organizācijas pārstāvi Latvijā Karinu Zālīti, lai pārrunātu trokšņu jautājumu un sadarbības iespējas.
Pavasarī arī iesniedzām lūgumrakstu un saņēmām atbildi no Eiropas parlamenta. Darbu un sadarbību ar ES institūcijām turpināsim ne tikai azarta pēc, bet arī tāpēc, ka neskatoties uz visu iesākto jomas sakārtošanas darbu, nav pārliecības, ka Latvijas lēmumu pieņēmēji spēs paveikt uzdevumu. Ir jomas, kurās Eiropas līmenis mēdz būt pārsteidzoši efektīvs. Pie tam, vairāki pašu ES institūciju pētijumi norāda, ka uzlabojumu ES Trokšņu direktīvā vajag un visiem.
ES revīzijas palāta: “Trokšņu direktīvai jānosaka mērķi”, janvāris 2025
Eiropas vides aģentūra: “Vairāk nekā 20% eiropiešu pakļauti kaitīgam trokšņa piesārņojuma līmenim”, jūnijs 2025
> Augusts: jauns domes sastāvs ar jaunu vadību
Jauna dome, jaunas cerības, vai ne? Nosūtijām jaunajam sasaukumam savu redzējumu un priekšlikumus
> Septembris
Kļuvām par pieaicināto personu Satversmes tiesas lietā par trokšņošanu. Sagatavojām un iesniedzām savu viedokli.
Sagatavojām un domē iesniedzām priekšlikumus terašu trokšņa mazināšanai. Dome teica, ka konceptuāli nav pretī, bet vajadzētu plašākas pilnvaras. Devāmies pēc “pilnvarām”: uzsākām kārtējo sarunu ar Saeimu.
> Oktobris
Vasaras bilance: bija mazliet labāk, bet kā viena vieta beidz trokšņot, tā sāk cita. Arī šajā vasarā bija savi jaunie čempioni. Kas tiem kopīgs ar iepriekšējiem? Īpašnieki un vadītāji. Tikmēr policija bezspēcībā plāta rokas un atkārto visiem zināmo: jāmaina regulējums.
> Novembris
Uzsākam sarunas ar Saeimas Cilvēktiesību komisiju par trokšņu jautājuma aktualizēšanu lēmumu pieņēmēju dienaskārtībā. Mūsu priekšlikums: naktsmiera likums.
###
Arī šajā gadā turpinājām saņemt arvien jaunas sūdzības gan par jaunām vietām, gan jauniem trokšņu tipiem. Ir prieks, ka arvien vairāk cilvēku apzinās, ka ir noteicēji paši savā pilsētā un ka piedzīvojot anormālas un prettiesiskas situācijas, tās nav jāpacieš, bet gan jārisina.
Paldies visiem, kas mūs atbalsta morāli un finansiāli. Regulārie ziedojumi ir visjēgpilnākais un birokrātiski vieglākais veids kā atbalstīt pilsonisko aktivitāti. PALDIES!
Ja vēlies atbalstīt mūsu darbu, priecāsimies par ziedojumu: biedrība “Naktsmieru”, reģ nr 40008330557, Konta nr: LV07HABA0551056612292.
Atskats uz 2024. gadu: https://naktsmierurigai.org/2025/01/07/2024-gada-aktivitasu-kopsavilkums/
-
Policija padodas?
2025. gada vasarā Rīgas pašvaldības policija ierosinājusi labi ja trīs lietas par trokšņošanu Andrejsalā.
Bet ne tāpēc, ka visi pēkšņi palikuši likumpaklausīgi.
Iedzīvotāji zvanīja, sniedza iesniegumus, bet administratīvo pārkāpumu lietas netika ierosinātas. Atteikumi netika pamatoti. Divas no ierosinātajām lietām aprīlī un maijā joprojām tiek izmeklētas. Iedzīvotāji vaicāja, kāpēc, īpaši ņemot vērā to, ka pavasarī Rīgas apgabaltiesa lēma, ka Rigas domes rīcība nespējot novērst trokšņošanu Ķīpsalā, ir prettiesiska.
Izskatās, ka arī RPP vairs netic iespējai kaut ko uzlabot.
“Konstatēti arī vairāki gadījumi, kad juridiskā persona tiek likvidēta, nenomaksājot piemērotos sodus, piemēram, kāds komersants, kuram par vairākkārtējiem ar trokšņa radīšanu saistītiem pārkāpumiem summā tika uzlikts naudas sods vairāk kā 22 000 eiro, sodu nemaksājot, likvidēja uzņēmumu, turklāt uzņēmuma likvidācija nenozīmē izklaides vietas likvidēšanu.
Tiek ieguldīts liels policijas darbs, lai novērstu pārkāpumus un sodītu vainīgos, bet komersantam ir iespēja nemaksāt sodus, likvidēt uzņēmumu, izveidot citu un turpināt darbību, jo jaunizveidotā uzņēmuma vēsture ir tabula rasa, tas nav iepriekšējā uzņēmuma saistību un sodu pārmantotājs. Faktiski, soda naudai summā tuvojoties 2400 eiro, izdevīgāk ir likvidēt uzņēmumu un izveidot jaunu. Minētais liecina, ka problēma ar izklaižu vietu radīto troksni ir plašāka un neaprobežojas tikai ar administratīvā soda piemērošanu, jo sods nesasniedz mērķi – atturēt no jaunu pārkāpumu izdarīšanas.”
Pilna vēstule šeit.
Jāsaka gan, ka sodus uzliek pati pašvaldības policija, un uzliek nevis uzreiz, bet 6-9 mēnešus pēc pārkāpuma. Protams, ka šādi sodi nav ne motivējoši, ne efektīvi.
-
“Naktsmieru” priekšlikumi terašu trokšņa ierobežošanai
Izmantojot izdevību, ka sabiedriskai apspriešanai nodoti noteikumi par ielu tirdzniecību, biedrība “Naktsmieru” iesniedza savus priekšlikumus attiecībā uz terasēm.
Lai gan sākotnējie grozījumi nebija saistīti ar izmaiņām trokšņu jautājumos, tomēr tas neierobežo iespējas iesniegt priekšlikumus, kas šos jautājumus skartu.
Aicinām domi:
- Harmonizēt darba laikus un konkurences noteikumus, nosakot vienādu terašu darba laiku (23.00-7.00) visās apkaimēs.
- Dzēst izņēmumu, kas saistīts ar ēkas īpašnieka atļauju.
- Ierobežot troksni, nosakot db limitus un skaņu pastiprinošu iekārtu lietojumu.
- Precizēt un noteikti stingrāku kontroles mehānismu.
Pirms diviem gadiem šie noteikumi tika jau grozīti pēc mūsu lūguma, tomēr ilgā VARAM un EM cīņā (par gandrīz neko) beidzās ar vāju un aptuvenu formulējumu attiecībā uz skaņu pastiprinošām iekārtām, kuru reāli pašvaldības policija nevar pielietot.
Mūsu priekšlikumi: https://naktsmierurigai.org/wp-content/uploads/2025/09/priekslikumi-grozijumiem-naktsmieru.pdf
Pilns risinājumu spektrs, pie kura aicinātu Domi strādāt, atrodams šeit:
-
Piecas lietas, ko Rīgas dome varētu darīt, lai mazinātu trokšņošanu
Jauna dome, jaunas cerības uz risinājumiem! Auglīgākai sarunai, esam apkopojuši piecas konkrētas lietas, ko Rīgas dome varētu ieviest, lai efektīvi samazinātu nakts izklaižu vietu radīto trokšņu piesārņojumu un aizsargātu pilsētas iedzīvotāju mieru – sākot ar policijas proaktīvu rīcību un skaidriem mūzikas laika ierobežojumiem, līdz pat nakts izklaides vietu licencēšanai un atbildīgai publisko pasākumu uzraudzībai.- PAŠVALDĪBAS POLICIJAS ATBILDĪGA RĪCĪBA
Pašvaldības policijai ir jāveic reāla un proaktīva rīcība sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Policija nedrīkst pārnest pārkāpuma konstatēšanas un pierādīšanas slogu uz iedzīvotāju pleciem. Policijai ir jāizvairās no konflikta izraisīšanu starp komersantiem un iedzīvotājiem. Šajā sakarā ir uzsverams sekojošais:
- policijai ir zināmas vietas, kurās notiek trokšņošana. Policijai būtu jārīkojas gan pašai, šīs vietas regulāri apmeklējot, gan reaģējot uz iedzīvotāju zvaniem;
- ir nepieciešama saruna policijas un komersantu vadības līmenī, kur policija izteiktu brīdinājumu komersantiem – ievērot kārtību un netraucēt iedzīvotāju mieru;
- administratīvo procesu var uzsākt arī policijas pārstāvis pēc savas iniciatīvas. Nav jāgaida un jāpieprasa iedzīvotāja rakstveida iesniegums;
- policijai ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai pārtrauktu iedzīvotāju miera traucējumu. Tas ietver ne vien komersanta brīdinājumu, bet reālu mūzikas apturēšanu;
- vairāku trokšņošanas vietu līdzās atrašanās un neskaidrībai par miera traucējuma avotu nav jāattur no aktīvas rīcības traucējuma novēršanai. Šaubu gadījumā var nekavējoties izteikt brīdinājumu, bet pēc tam uzlikt pienākumu ierobežot troksni, turklāt vairākām līdzās esošām vietām.
- LAIKA IEROBEŽOJUMI MŪZIKAI UN SKAŅU PASTIPRINOŠĀM IEKĀRTĀM TERASĒS UN BĀROS
Pašvaldība caur saistošajiem noteikumiem par āra (ielu) tirdzniecību varētu vēl efektīvāk regulēt mūzikas un skaņu pastiprinošu iekārtu lietojumu. Cita starpā var ieviest šādu regulējumu:
- piektdienās, sestdienās, kā arī pirms svētku dienām, terases var darboties līdz plkst. 24.00; mūzika un skaņu pastiprinošas iekārtas jāatslēdz plkst. 22.00;
- pārējās dienās ielu tirdzniecības vietas darba laiks nedrīkst būt ilgāks par plkst. 23.00;
- mūzikas atskaņošanai, muzicēšanai un pastiprinošu iekārtu lietošana nedrīkst būt ilgāka par plkst. 22.00 vai 23.00;
- smēķēt terasēs aizliegts;
- atskaņotās mūzikas skaļums nedrīkst pārsniegt 40-50 dB;
- komersantiem atkārtotu (piemēram, 1 gada laikā 3) pārkāpumu gadījumā ir anulējama āra tirdzniecības atļauja un nosakāms 1 gada aizliegums saņemt jaunu atļauju, lai panāktu noteikumu ievērošanu.
- AKTĪVA LĪDZDALĪBA LIKUMDOŠANAS PROCESĀ UN AICINĀJUMS SAEIMAI IZSTRĀDĀT NAKTSMIERA LIKUMU
Pašvaldībai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Tomēr tas nekādā veidā neierobežo pašvaldības iespējas aktīvi vērsties pie Saeimas, Ministru kabineta un Valsts prezidenta, kuri ir apveltīti ar šādām tiesībām. Šīs iespējas cita starpā ietver sekojošo:
- iesniegt Saeimai, Ministru kabinetam vai Valsts prezidentam Naktsmiera aizsardzības likumprojektu un citus trokšņu jomu regulējošus likumprojektus, ar lūgumu tos virzīt uz priekšu;
- ierosinātos likumdošanas procesos un Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas procesos iesniegt priekšlikumus par nepieciešamiem labojumiem un papildinājumiem;
- rakstīt vēstules Saeimai, Mistru kabinetam, atsevišķām ministrijām un Valsts prezidentam, sniedzot apsvērumus par konceptuāliem un vispārīgiem jautājumiem saistībā ar trokšņu regulējuma pilnveidošanu;
- aktīvi sadarboties ar biedrībām un citām privātpersonām jautājumos par trokšņu regulējuma pilnveidošanu, t.sk. uzklausīt un izmantot privātpersonu sniegtos ierosinājumus un komentārus.
- NAKTS IZKLAIDES VIETU LICENCĒŠANA
Pašvaldībai ir tiesības izsniegt licences un atļaujas noteiktas saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to pašvaldībai ir nepieciešams:
- izdot saistošos noteikumus, kas ievieš licences izklaides vietām, kas darbojas nakts laikā no plkst. 23.00 līdz 7.00;
- saistošajos noteikumos definēt nakts izklaides vietas, tās attiecinot, piemēram, bet ne tikai uz bāriem, klubiem, publisku pasākumu vietām, t.sk. izīrējamām pasākuma telpām;
- paredzēt iespēju atcelt licenci gadījumos, kad attiecībā uz izklaides vietu ir konstatējami atkārtoti (piemēram, 1 gada laikā 3) pārkāpumi. Vienlaikus šādos licences atcelšanas gadījumos noteikt 1 gada aizliegumu jaunas licences saņemšanai;
- nodrošināt stingru uzraudzību pār licencēto izklaidus vietu darbību.
- PIENĀCĪGA UZRAUDZĪBA PĀR PUBLISKIEM PASĀKUMIEM
Pašvaldība ir atbildīgā iestāde, kas saskaņā ar likumu izdod atļaujas publisku pasākumu rīkošanai. Šobrīd publiskie pasākumi nereti rada iedzīvotājiem nepieņemamu troksni un diskomfortu. Šādos apstākļos pašvaldībai ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu uzraudzību pār publiskajiem pasākumiem, cita starpā veicot šādas darbības:
- neizsniegt atļaujas komersantiem, kas atkārtoti (piemēram, 1 gada laikā 3) izdarījuši pārkāpumus;
- atļaujās noteikti maksimāli pieļaujamos trokšņa līmeņus, kas nedrīkst pārsniegt ~55 dB naktī and 70 dB dienā, un atkarībā no apstākļiem citus ierobežojumus, lai novērstu traucējoša, paaugstināta trokšņa rašanos;
- Neizsniegt atļaujas regulāriem pasākumiem pēc plkst 23.00;
- nodrošināt stingru uzraudzību pār publisku pasākumu norisi un atļaujā noteikto prasību ievērošanu;
- kontrolēt un sodīt negodprātīgus komersantus, kas rīko publiskus pasākumus bez atļaujas saņemšanas.
-
“Naktsmieru” jaunumi – pavasaris/vasara 2025
> Februāris: Saeima iebremzē
2024. gada sākumā biedrība vērsās Saeimā ar priekšlikumu izstrādāt Naktsmiera aizsardzības likumu. Juridiskā komisija jautājumu izskatīja un piedāvāja izstrādāt atsevišķu likumu par sabiedrisko kārtību. Bet šī gada februārī Juridiskās komisija rīkoja jaunu tikšanos par trokšņu tēmu, kurā uzzinājām, ka sabiedriskās kārtības likums tomēr netapšot. Kurā brīdī un kā tas tika izlemts, nav zināms. Gads zaudēts. Turpināsim darbu ar sākotnējo piedāvājumu, Naktsmiera aizsardzības likumu: https://naktsmierurigai.org/2025/02/27/atsakam-kampanu-par-naktsmiera-likumu/
> Aprīlis: Pikets pie Rīgas domes
16. aprīlī rīkojām akciju pie Rīgas domes. Tas bija mūsu pēdējais centiens atgādināt aizejošajai Domei, ka tā vēl var pieņemt noteikumus, kas aizsargātu rīdzinieku un arī tūristu naktsmieru. Vienlaikus, vēlējāmies arī atgādināt Ekonomikas ministrijai, ka joprojām gaidām regulējuma priekšlikumus.
Dome, neskatoties uz vēlēšanu tuvošanos, ieturēja bezpalīdzīgu nostāju, taču Ekonomikas ministrija 17. aprīlī ar gandrīz piecu mēnešu kavēšanos, beidzot tomēr nodeva sabiedriskajai apspriešanai trīs normatīvo aktu projektus. Mums un citām iesaistītajām pusēm tika dotas 2 nedēļas, lai starp Lieldienām un 1. maiju, izanalizētu iepriekš nekur neapspriestu priekšlikumu pakotni.
Ar Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem iepazināmies un secinājums bija bēdīgs. Grozījumi piedāvāja nevis uzlabot, bet pasliktināt iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu. Īsumā, Ekonomikas ministrija ir vilkusi laiku un vazājusi mūs visus aiz deguna.
Mūsu vēstules un ierosinājumi šeit: https://naktsmierurigai.org/2025/04/30/ekonomikas-ministrijas-fenomenalie-priekslikumi-izklaides-troksna-mazinasanai/
Par šo piedāvājumu uzdevām jautājumus gan valdībai, gan vairākām ministrijām atsevišķi. Veselības aizsardzības iestāžu – vājie – komentāri lasāmi te: https://naktsmierurigai.org/2025/05/20/veselibas-inspekcija-apkartejie-iedzivotaji-tiks-paklauti-traucejosam-troksnim-no-izklaides-vietam/
> Maijs: Tiesībsargs vēršas Satversmes tiesā
Ekonomikas ministrija bija spiesta izstrādāt priekšlikumus, jo tiesībsargs 2024. gadā nāca klajā ar atzinumu, ka iedzīvotāju tiesības tiešām ir pārkāptas. Tā kā Ekonomikas ministrija uzdevumu uzlabot situāciju nav izpildījusi un Saeima arī ne, tad tiesībsargs iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā. Lieta ir ierosināta.
> Jūnijs: Rīgas bezdarbība – prettiesiska
Februārī ķīpsalnieki iesniedza pieteikumu tiesā pret Rīgas Domi. Jūnijā saņēmām lēmumu no Rīgas Administratīvās tiesas, kas secinājusi, ka Rīgas valstpilsētas nespēja kontrolēt trokšņu situāciju ir prettiesiska. Rīgas dome lēmumu, protams, ir pārsūdzējusi. Gaidām nākamo “cēlienu”.
Pavasarī arī iesniedzām lūgumrakstu un saņēmām atbildi no Eiropas parlamenta. Darbu un sadarbību ar ES institūcijām turpināsim ne tikai azarta pēc, bet arī tāpēc, ka neskatoties uz visu iesākto jomas sakārtošanas darbu, nav pārliecības, ka Latvijas lēmumu pieņēmēji spēs paveikt uzdevumu. Ir jomas, kurās Eiropas līmenis mēdz būt pārsteidzoši efektīvs. Pie tam, vairāki pašu ES institūciju pētijumi norāda, ka uzlabojumu ES Trokšņu direktīvā vajag un visiem.
ES revīzijas palāta: “Trokšņu direktīvai jānosaka mērķi”, janvāris 2025
Eiropas vides aģentūra: “Vairāk nekā 20% eiropiešu pakļauti kaitīgam trokšņa piesārņojuma līmenim”, jūnijs 2025
> Kas notiks tālāk?
- Ķīpsalnieki gaida Rīgas administratīvās tiesas lēmumu. Tikmēr šobrīd Ķīpsalā, klusajā centrā, Pētersalā un Iļģuciemā beidzot gulēt var daudz labāk. Andrejsalas izklaides vietas trokšņu līmeni ievērojami samazinājušas. Neticam savai “laimei”.
- Ministru kabinetam Satversmes tiesa devusi laiku līdz 17. augustam sniegt skaidrojumus. Lai kā šis process beigtos, jūtami rezultāti varētu būt tikai pēc vairākiem gadiem.
- Rudenī atsāksim sarunu ar Saeimu par naktsmiera likumu.
- Turpināsim saziņu ar ES institūcijām.
> Medijos
Pie Rīgas domes piketē pret naktsmiera traucēšanu pilsētā; pašvaldība gaida risinājumu no valsts, aprīlis 2025
“Esmu braukusi raut ārā vadus!” Rīgas domnieki sola meklēt risinājumus naktsdzīves trokšņu mazināšanai, aprīlis 2025
Naktsmiera tīkotāji un ballētāji: vai iespējami risinājumi, lai apmierinātas abas puses, aprīlis 2025
Kā risināt nakts izklaides trokšņu problēmu Rīgā? “Spried ar Delfi”, maijs 2025
-
Administratīvā tiesa: Rīga pilsētas rīcība ir prettiesiska
Izklaides trokšņu jomā 2024. gada sezona un gads noslēdzies bez jebkādiem uzlabojumiem. Lai gan trokšņotājus varēja saukt pie administratīvās atbildības par sabiedriskās kārtības traucēšanu, praksē neviens pasākums vai trokšņošana netika pārtraukta. Arī Tiesībsarga aicinājums izstrādāt regulējumu līdz 1. decembrim bija palicis bez atbildes, tāpēc februāra beigās ķīpsalnieki iesniedza pieteikumu tiesā pret Rīgas Domi, lai aizsargātu savas tiesības uz miegu un veselību.
2025. gada 3. jūnijā Rīgas pilsētas administratīvā tiesa pieņēma lēmumu, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības faktiskā rīcība, nenodrošinot izklaides trokšņa regulēšanu un kontroli atzīstama par prettiesisku.
###
20. jūnijā Rīgas dome lēmumu pārsūdzējusi.
-
Tiesībsargs iesniedz pieteikumu Satversmes tiesā
Esam saņēmuši ziņu no Tiesībsarga biroja, ka tiesībsargs šī gada 27. maijā ir iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā par Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 9., 10., 11., 12. punkta atbilstību Satversmes 96., 111. un 115. pantam.
Ekonomikas ministrijas piedāvātie grozījumi, kas tapa ilgi, grūti un novēloti, diemžēl tikai pasliktinātu iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu.
Tie nenovērš Tiesībsarga atzinumā konstatētos trūkums, nepilda premjeres rezolūcijā doto uzdevumu un neatrisina izklaides trokšņu radīto traucējumu iedzīvotājiem.
Tiesībsarga atzinums par trokšņiem iznāca 2024. gada vasarā un secināja, ka Latvijā esošais vispārīgais tiesību aizsardzības mehānisms, kas ļauj iedzīvotājiem vērsties pret skaļu trokšņošanu, nav efektīvs izklaides trokšņu gadījumā. Likumdevējs ar efektīvu risinājumu kavējs, tāpēc tiesībsargs valdībai deva laiku to rast līdz 2024. gada 1. decembrim.
Ekonomikas ministrija savu galīgo piedāvājumu publicēja tikai aprīļa beigās, un tapa skaidrs, ka ministrijai nav nodoma trokšņu jautājumu efektīvi sakārtot un virzīt tālāk priekšlikumus, par kuriem puses bija iepriekš vienojušās.
Iepriekšējā Ekonomikas ministrijas darba grupa par trokšņu jautājumu noslēdzās 2023. decembrī, arī bez rezultātiem.
Efektīva aizsardzības mehānisma pret paaugstinātu trokšņu kontroli Rīgā nav kopš 2014. gada, ka kāds bārs iesūdzēja Satversmes tiesā Rīgas domi un tā rezultātā tika atcelti Rīgas domes saistošie noteikumi. Taču tiesiskā nenoteiktība trokšņu jautājumos ir vairāk nekā 20 gadus. Nozaru ministrijas ir stūrgalvīgi atteikušās jomu sakārtot.
2023. gadā Satversmes tiesa aicināja pašvaldības un likumdevēju rīkoties, lai panāktu iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieņemamu interešu noregulējumu attiecībā uz trokšņiem.
Naktsmieru Rīgai 