Home

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) publicētais ziņojums secina, ka direktīva ir vāja un brīdina, ka trokšņa piesārņojums joprojām rada nopietnus draudus iedzīvotāju veselībai.

Īpašais ziņojums “02/2025: Pilsētu piesārņojums ES – Pilsētās ir tīrāks gaiss, bet tās joprojām ir pārāk trokšņainas” norāda”, ka ES trokšņa samazināšanas mērķu trūkums attur dalībvalstis piešķirt prioritāti pasākumiem, lai samazinātu trokšņa piesārņojumu” un aicina:

• ieviest ES trokšņa samazināšanas mērķu un trokšņa robežvērtības Vides trokšņa
  direktīvā;
• pēc iespējas precīzāk saskaņot trokšņa iedarbības ziņošanas robežvērtības ar
  Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajām robežvērtībām.

Biedrība “Naktsmieru” ir vērsusies ar lūgumrakstu Eiropas parlamentā, aicinot apsvērt iespēju papildināt direktīvas tvērumu arī ar izklaides trokšņiem. Tā kā izklaides trokšņi netiek uzskatīti par vides, bet par kaimiņu trokšņiem, tos nevar iekļaut arī stratēģisko trokšņu mazināšanas karšu izstrādē.

Revīzijas palātas ziņojums: https://www.eca.europa.eu/lv/publications/SR-2025-02

//Pārpublicēts no Grīziņkalna apkaimes biedrības sociālo tīklu konta vietnē Facebook//

Rīgas Administratīvā rajona tiesa 7. februārī, tiesvedībā starp Grīziņkalna apkaimes biedrību (turpmāk – GAB) un Rīgas domi, nosprieda atzīt Rīgas domes lēmumu, nodot daļu Grīziņkalna parka teritorijas bezatlīdzības lietošanā biedrībai “Streetbasket” (turpmāk – Ghetto Games), par prettiesisku.

“Rīgas dome pārstāv visu iedzīvotāju intereses, bet šajā situācijā tā izvēlējās ilgstoši nereaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām par pārāk lielo troksni pasākumu norises laikā un nav vērtējusi, kā pārmērīgs troksnis ietekmē ikdienas pasākumu apmeklētāju un dalībnieku – bērnu un jauniešu dzirdi. Grīziņkalna apkaimes biedrība bija vairākkārt tikusies ar Rīgas domes pārstāvjiem, aicinot atrast visām pusēm apmierinošu risinājumu, tomēr Rīgas dome nepievērsās šai problēmai pēc būtības un nepiedāvāja uzraudzības mehānismus.“ norāda GAB.

Tiesa spriedumā norādīja, ka pasaules ekspertu vidū pastāv konsensus par trokšņa kaitīgo ietekmi uz dzirdi un aizsardzību pret to garantē Satversme. Tāpat tiesa secināja, ka esošais līgums nenodrošina, ka tā izpildes ietvaros netiks pārsniegts dzirdi nelabvēlīgi ietekmējošs trokšņu līmenis. Vēl vairāk – Rīgas dome nevar kontrolēt līguma izpildi, jo, tiesasprāt, tai trūkst izpratnes šajā jautājumā. Lai arī nav apšaubāms, ka Ghetto Games veic nozīmīgu ieguldījumu jauniešu brīvā laika pavadīšanā un izglītošanā, tomēr bez ievērības nevar atstāt to, ka Rīgas dome neveica izvērtējumu par trokšņu ietekmi uz bērniem un apkārtnes iedzīvotājiem. Domes uzdevums bija pievērsties skaņas līmeņa robežlieluma analīzei un mērīšanas biežuma formulēšanai, īpaši, ja pasākumu auditorija pamatā ir bērni un jaunieši.

Tiesas spriedums nenozīmē sporta aktivitāšu aizliegumu Grīziņkalna parkā, bet gan uzsver nepieciešamību pārstrādāt lēmumu, lai tas atbilstu gan jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējām, gan apkārtnes iedzīvotāju tiesībām uz mierīgu dzīves vidi.

Tiesvedībā juridisko palīdzību GAB sniedza zvērinātu advokātu birojs Sorainen. Zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika skaidro sprieduma sekas: “Ceru, ka šis spriedums rosinās pašvaldību samērot ikdienas pasākumu trokšņus ar iedzīvotāju interesēm gan Grīziņkalnā, gan citās Rīgas apkaimēs, nevis tērēt resursus sprieduma pārsūdzēšanai. Tiesas spriedums ir taisnīgs un atgādina mums visiem, ka mums primāri jārūpējas par bērnu veselību.”

Ceram, ka šis tiesas spriedums beidzot veicinās izpratni par trokšņiem un Rīga pievienosies citām atbildīgām Eiropas pilsētām, kurām rūp savi iedzīvotāji!

Foto: Dāvis Drēzdiņš

Lai gan likuma grozījumi spēkā jau gadu, nekādi uzlabojumi izklaides trokšņu samazināšanā Rīgas pilsētā nav manāmi. Koncerti, terases un naktsklubu mūzika kā skanēja visu nakti, tā arī turpina skanēt. Policija atbrauc, pārbauda, veic pārrunas, dažkārt uzsāk administratīvo procesu un aizbrauc. Troksnis paliek. Nelegālas terases paliek. Pasākumi bez atļaujām netiek pārtraukti.

Rīgas pilsēta nav spējīga nodrošināt sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju interešu aizstāvību savā teritorijā.

Vērsāmies atbildīgajā ministrijā ar vēstuli un jautājumu, ko šajā situācijā darīt.

Ministrijas atbilde:
“Vēršam uzmanību, ka “atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta trešajai daļai autonomo funkciju izpildi atbilstoši savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība. Ievērojot minēto, ministrija nav tiesīga dot tiešus norādījumus pašvaldībai par veidu un kārtību, kādā tai jāizpilda savas autonomās funkcijas un iedzīvotāju sūdzības, tai skaitā priekšlikumi vai ierosinājumi, kas saistīti ar pašvaldību autonomo funkciju izpildi ir iesniedzami un risināmi ar konkrēto pašvaldību.”

Jautājums, ko darīt iedzīvotājiem, ja pašvaldība nereaģē, paliek neatbildēts.

Jāpiezīmē, ka ministrijas nostāja “nedaudz” atšķiras no tās, kāda bija redzama 2018.- 2019. gadu mijā attiecībā pret Saskaņas – GKR Rīgas domi un 2023-2024. gadā attiecība pret Rēzeknes domi…

Mūsu domubiedre Inga vērsās pie pašvaldības pēc skaidrojuma par publiskiem pasākumiem, to atļaujām un likuma ievērošanu.

Rīgas Domes atbildes vēstulē var lasīt (vismaz) divas interesantas lietas:

• institucionālo futbolēšanu, kas nu jau turpinās gadu desmitiem, institūcijām vēršoties vienai pie otras un otrai pie pirmās, bet trešajai izsakot iebildumus.

• “Pašvaldība šī gada vasaras periodā nav izsniegusi atļaujas publisku pasākumu rīkošanai Andrejostā, kur pasākuma ilgums pārsniegtu plkst. 23.00, tādējādi trokšņi, kas konstatējami pēc plkst. 23.00 (neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā dienā ticis rīkots publisks pasākums vai nē) nav saistāmi ar likumiskā kārtībā iegūtu publiska pasākuma rīkošanas atļauju.” Īsumā: pasākumi notiek. Iespejams, ka bez atļaujām, bet mēs neko nezinām. Vai pasākumi notikuši? Vai kāds saukts pie atbildības? Sorry, nevaram teikt, jo nu datu aizsardzība.

Pašvaldības atbilde te: https://naktsmierurigai.org/wp-content/uploads/2024/09/rd_atbilde_publiski-pasakumi.pdf