-
Veselības inspekcija: “Apkārtējie iedzīvotāji tiks pakļauti traucējošam troksnim no izklaides vietām”
Lūdzām Veselības ministrijas un citu veselības institūciju viedokli par Ekonomikas ministrijas piedāvātajiem grozījumiem.
Slimību profilakses un kontroles centrs: “Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Vides aģentūra ir atzinušas troksni par būtisku vides veselības risku. Pētījumos ir atklāta spēcīga saistība starp trokšņa iedarbību naktī un samazinātu miega kvalitāti, biežāku pamošanos un ilgtermiņa ietekmi uz veselību (Basner et al. (2014)). Hroniska trokšņa iedarbība palielina kaitinājuma un psiholoģiskā stresa līmeni.”
Pilns vēstules teksts te.
Veselības inspekcija: “Apkārtējie iedzīvotāji tiks pakļauti traucējošam troksnim no izklaides vietām”.
No Veselības inspekcijas gan tomēr gaidijām izvērstāku viedokli.
Pilns vēstules teksts te.
Veselības ministrijas atbilde te.
“Ministrijai diemžēl nebija iespējas iepazīties ar konkrēto noteikumu projekta redakciju un sniegt viedokli pirms tās nodošanas publiskai apspriešanai. Publiskās apspriešanas laikā ministrija sadarbībā ar Veselības inspekciju izskatīja noteikumu projektu un sniedza Ekonomikas ministrijai iebildumus, tostarp, attiecībā uz paredzēto pieļaujamo trokšņa līmeni un neatbilstību naktsmiera traucēšanas novēršanai.”
-
Ar vēstuli vēršamies pie Valsts prezidenta
Mēs esam darījuši visu iespējamo un arī neiespējamo, lai atrisinātu nakts izklaides trokšņu problēmu.
Jau gadiem ilgi esam sadarbojušies ar atbildīgajām ministrijām, Saeimu, tiesībsargu, pašvaldībām. Esam rakstījuši likumu priekšlikumus, grozījumus, rosinājuši saistošos noteikumus. Piedāvājuši, aicinājuši, ieteikuši, lūguši, pieprasījuši. Progress ir bijis, taču, raugoties uz šī brīža tempu, šķiet, ka ātrāk gulēsim zārkā, nevis savās gultās.
Tāpēc esam vērsušies pie Valsts prezidenta, lai lūgtu palīdzību atšķetināt šo samērā vienkārši risināmo, bet, kā izrādās, ļoti sarežģīto problēmu – un arī piedāvātos risinājumus.
Šis, protams, nav prezidenta līmeņa jautājums, tomēr mums vairs nav neviena cita, pie kā vērsties.
Ļoti gaidīsim atbildi.
Vēstules teksts: https://naktsmierurigai.org/wp-content/uploads/2025/05/naktsmieru-vestule-prezidentam-2025-05-06.pdf
-
Ekonomikas ministrijas kārtējie nederīgie priekšlikumi izklaides trokšņa mazināšanai
2025. gada 17. aprīlī ar gandrīz piecu mēnešu kavēšanos, Ekonomikas ministrija nodeva sabiedriskajai apspriešanai ir trīs normatīvo aktu projektus:
1) Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”” (25-TA-458),
2) likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (25-TA-459),
3)likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (25-TA-461).
No Ekonomikas ministrijas vai valsts šis nav nekāds labas gribas žests. 2024. gada 17. jūnijā iznāca Tiesībsarga atzinums un attiecīgi 2024. gada 16. jūlijā Ministru prezidente E. Siliņas deva rezolūciju. Tiesībsarga noteiktais izstrādes termiņš bija 1. decembris.
Ekonomikas ministrija sāka strādāt vien rudenī. Šī bija jau otrā darba grupa, neformāla gan. Pirmā darba grupa tika sasaukta 2023. gada rudenī un noslēdzās bez jebkādiem reāliem rezultātiem.
Jaunajā formātā, 2024. gada rudenī notika vairākas tikšanās, un uz pēdējo no tām “Naktsmieru” vairs netika aicināti. Priekšlikumi, ar kuriem visi citi iesaistītie šķita apmierināti, bija gatavi 2025. gada februārī. Kas tieši notika starp februāri un aprīli, nav skaidrs, taču rezultāts ir tāds, ka ierosinātie grozījumi vairs nav nekam derīgi.
Piedāvātie Grozījumi nevis uzlabos, bet pasliktinās iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu. Grozījumi paredz tādus trokšņu līmeņus, kas ir pilnībā nepieņemami. Proti, tie ir vairāk kā trīs reizes lielāki nekā Pasaules Veselības organizācijas noteiktie līmeņi, kuru pārsniegšana rada kaitējuma risku cilvēku veselībai.
Grozījumi neparedz arī risinājumus ne trokšņa monitoringam, ne kontrolei. No grozījumiem izzuduši priekšlikumi par laika ierobežojumiem un skaņas mērītājiem.Ekonomikas ministrijas piedāvātās izmaiņas nenovērš Tiesībsarga atzinumā konstatētos trūkums, nepilda premjeres rezolūcijā doto uzdevumu un neatrisina izklaides trokšņu radīto traucējumu iedzīvotājiem.
Piedāvātie Grozījumi ir nepieņemami arī ņemot vērā to, ka jau gadu desmitiem valsts nav spējusi sakārtot nakts izklaižu jomu un tās radītā trokšņa traucējumu iedzīvotājiem. Valsts joprojām nespēj un nav pat izrādījusi nodomu izpildīt no Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
Mūsu vēstule Ekonomikas ministrijai + pielikums ar iebildumiem un ierosinājumiem:
Par nepilnīgiem normatīvo aktu grozījumu projektiem
2025. gada 3. aprīlī biedrība “Naktsmieru” iesniedza Jums pretenziju par paaugstināta trokšņa problēmām, kas ilgstoši nav atrisinātas. Pretenzijā ietverta norāde par Ministru kabineta atbildes vēstuli tiesībsargam, kas apstiprināta 2025. gada 4. februārī (protokols Nr. 5 / 39. §). Šajā vēstulē norādīts, ka nolūkā izpildīt tiesībsarga prasības attiecībā uz trokšņa problēmu atrisināšanu Ekonomikas ministrija (turpmāk – Ministrija) strādā pie šādu normatīvo aktu grozījumu projektu izstrādes, cita starpā paredzot ieviest šādu regulējumu:
- grozījumi 2014. gada 7. janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk – Noteikumi 16):
- aprīkot izklaides vietas iekštelpas ar trokšņa monitoringa iekārtu, kas nodrošina nepārtrauktus trokšņa mērījumus izklaides vietas darba laikā;
- noteikt izklaides vietu vides trokšņa robežlielumus dienā, vakarā un naktī, kā arī trokšņa robežlielumus izklaides vietu iekštelpās;
- paredzēt pašvaldības policijai kompetenci nodrošināt kontroli pār noteikto robežlielumu ievērošanu;
- grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (turpmāk – Pasākumu likums):
- precizēt publiska pasākuma definīciju, attiecinot likumu tikai uz vienreizējiem un īslaicīga rakstura publiskiem pasākumiem;
- ieviest stingrākas prasības un kontroli attiecībā uz nakts laikā rīkojamiem pasākumiem, t.sk. saistībā ar trokšņa radīšanu;
- grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (turpmāk – Piesārņojuma likums):
- noteikt administratīvo atbildību par izklaides vietas iekštelpu neaprīkošanu ar trokšņa monitoringa iekārtu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tomēr pēc tam Ministrija pieturēja Noteikumu 16, Pasākumu likuma un Piesārņojuma likuma grozījumu (turpmāk – Grozījumi) projektus, un vairāk kā divu mēnešu laikā atturējās no projektu ievietošanas tiesību aktu projektu portālā. Kā publiski zināms, šajā laika periodā Ministrijas parlamentārais sekretārs iesaistījās Grozījumu projektu papildu precizēšanā. Tā rezultātā vairāki iepriekš izstrādātie aizsardzības mehānismi tika izņemti. Cita starpā, tika veikti šādi būtiski labojumi:
- svītrota iecere par izklaides vietu aprīkošanu ar trokšņu monitoringa iekārtām;
- būtiski paaugstināts pieļaujamais trokšņa līmenis (piemēram, nakts laikā no 55 db(A) uz 90 db(A), savukārt publisku pasākumu radītais troksnis pieļaujams pat virs 100 db(A));
- svītrota iecere par trokšņa ierobežojošā regulējuma piemērošanu publiskiem pasākumiem, tādējādi, attiecībā uz šiem pasākumiem paredzot izņēmumu;
- lielā daļā izslēgta iecere par pašvaldības kompetences paplašināšanu attiecībā uz publisku pasākumu trokšņu līmeņu ierobežošanu un kontroli pār noteikto prasību ievērošanu.
Ar šādiem būtiskiem labojumiem tiks panākts pretējs efekts. Proti, Grozījumi nevis uzlabos, bet pasliktinās iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu. Grozījumi paredz tādus trokšņu līmeņus, kas ir pilnībā nepieņemami. Proti, tie ir vairāk kā trīs reizes lielāki nekā Pasaules Veselības organizācijas noteiktie līmeņi, kuru pārsniegšana rada kaitējuma risku cilvēku veselībai.
Zīmīgi, ka iepriekšējo 6 mēnešu notikušajās sanāksmēs bija iespēja novērot atsevišķu Ministrijas darbinieku aktīvu darbu pie problēmas risinājumu izstrādes. Taču pēdējā laika vilcināšanās, publiskā informācija par parlamentārā sekretāra iesaisti un tai sekojošie būtiski labotie Grozījumu projekti rada pamatotas aizdomas, ka tieši Ministrijas vadības rīcības dēļ ir liegta iespēja aizsargāt iedzīvotājus pret paaugstinātu trokšņošanu.
Ir pagājuši vairāk kā 10 mēneši kopš tiesībsarga atzinuma izdošanas, bet atzinumā noteiktais termiņš ir pārsniegts gandrīz par 5 mēnešiem. Tādējādi esam spiesti konstatēt, ka Ministrija turpina izvairīties no problēmas pienācīga risinājuma.
Ņemot vērā nepilnības Grozījumu projektos, esam sagatavojuši priekšlikumus par tādu labojumu veikšanu, kas mazina jaunākās Grozījumu projektu redakcijas trūkumus, un vienlaikus paredz salīdzinoši efektīvāku iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu. Atbilstoši Ministrijas 2025. gada 22. aprīļa vēstulē Nr. 3.3-11/2025/2588N norādītajam šos iebildumus kopā priekšlikumiem biedrība nosūta uz vēstulē norādīto e-pasta adresi: skarleta.dombrovska-latisenko@em.gov.lv.
Ievērojot iepriekš minēto, mēs lūdzam Jūs veikt visas nepieciešamās darbības, lai iespējami ātri un efektīvi aizsargātu iedzīvotājus pret bāru, klubu un citu nakts izklaides iestāžu radīto troksni, kas rada diskomfortu, negatīvi ietekmē veselību, traucē akustisko saziņu vai citādā veidā traucē sabiedrisko mieru un kārtību, t.sk. atbalstīt mūsu iesniegtos priekšlikumus labojumu veikšanai Grozījumu projektos.
Kā iepriekšējās saziņas ietvaros esam uzsvēruši, gadījumā, ja Ministrijas vadība turpinās paust noraidošu attieksmi pret paaugstināta trokšņa problēmu risināšanu, t.sk., ja tiks virzīti uz priekšu Grozījumi patreizējā redakcijā, neņemot vērā mūsu iesniegtos labojumu priekšlikumus, mēs veiksim visas nepieciešamās darbības iedzīvotāju interešu aizsardzības nolūkā, t.sk. rīkosim sapulces, piketus, gājienus, kā arī publiskas kampaņas un informatīvus pasākumus, ar kuriem vērsīsim sabiedrības uzmanību uz to, ka tieši Ministrijas vadība ir galvenokārt vainojama pie paaugstināta trokšņa problēmām un valsts nespējas aizsargāt iedzīvotājus pret naktsmieru traucējošiem trokšņiem, un tādējādi ir atbildīga par to, ka Latvijā šajā sakarā ir viena no sliktākajām situācijām Eiropas Savienībā.
Vienlaikus mēs esam gatavi vērsties Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību, kas būs vērsta pret spēkā esošā tiesiskā regulējuma nepilnībām.
-
Tiekamies piketā pie Rīgas domes!
Jau pavisam drīz sāksies jaunā izklaides sezona, un kārtējo reizi – bez jebkādiem uzlabojumiem un risinājumiem nakts izklaižu troksnim.
Ne Rīgas dome, ne valsts institūcijas nav spējušas izstrādāt regulējumu, kas mazinātu izklaides trokšņu traucējumu iedzīvotājiem un piedāvātu risinājumus izklaides vietām.
Pagājušā gada vasarā iznākušais Tiesībsarga ziņojums, kas aicināja valsts institūcijas to izdarīt līdz 2024. gada 1. decembrim palicis bez atbildes un rīcības. Ekonomikas ministrija kārtējo reizi darbu uzsāka, bet līdz regulējuma izstrādei tā arī joprojām nav tikusi. Saeimas Juridiskā komisija “pārdomāja” un atteicās no Sabiedriskās kārtības likuma izstrādes. Rīgas dome un Vides un reģionālā ministrija tā arī nenonāca līdz saprātīgam kompromisam attiecībā uz terasēm. Tikmēr Dome turpina izsniegt atļaujas terasēm un pasākumiem, kuri rada troksni un traucējumu nakts stundās.
Cik ilgi mēs gaidīsim, ka tiek sakārtota nakts izklaižu joma? Cik ilgi tiks bojāta cilvēku, īpaši bērnu veselība, neļaujot naktīs gulēt? Cik ilgi iedzīvotājiem savās gultās būs jāklausās sveša mūzika?
Lai kārtējo reizi pievērstu uzmanību šim jautājumum un atgādinātu, ka pilsētas ekonomiku veido gan esošie, gan potenciālie iedzīvotāji, aicinām visus uz naktsmiera piketu pie Rīgas domes, Rātslaukumā, plkst 11.30.
Ja vēlies piketā piedalīties aktīvāk, zvani vai raksti Maijai, 22093722, naktsmierurigai@gmail.com.
Info dalībniekiem:
Zinot, ka piketēt nav gluži mūsu kultūras kanons, pasākums būs ieturēts introvertā manierē, nepaģērot no dalībniekiem nekādas ekspresīvas darbības vai jebko, kas būtu ārpus vidējā cilvēka konforta zonas. Pieredzējušākie un ikviens, kurš jūt vēlmi un talantu, aicināti nākt ar plakātiem. Drosmīgākie un ekspresīvākie var nākt pidžamās un var arī ņemt līdzi mūzikas instrumentus, lai kļūtu par ielu muzikantiem, kuru darbību pilsētvidē nekas neirobežo.
Atsevišķiem piketa dalībniekiem tiks iedoti lieli burti, kas kopā veidos vārdu “Naktsmieru!”. Piketā aizliegts lietot skaņu pastiprinošas ierīces, tāpēc dalībnieki aicināti ņemt līdzi tikai “ierīces”. Šī var būt lieliska iespēja iztestēt 72h somas portatīvo radio.Ja dienas ritms vai dzīve nav piešķīrusi radio, alternatīva ir ieslēgt mobilo telefonu pēc iespējas skaļāk un atskaņot katram savu tuc tuc vai citu mūziku, tādejādi radot tracinošu kakofoniju.
Runu un uzrunu nebūs.
Iespējams, ka pierunāsim kādu ielu muzikantu mums pievienoties.
-
Biedrības “Naktsmieru” vēstule Ekonomikas ministram
Esam no jauna nosūtījuši vēstuli Ekonomikas ministram, aicinot nekavējoties risināt paaugstināta trokšņa problēmu.
Šī ir mūsu jau trešā vai ceturtā vēstule Ekonomikas ministram. Noslēgušās divas Darba grupas, abas premjeru rezolūciju iniciētas, par risinājumiem diskutēts ilgi un plaši, tomēr nekāda rezultāta joprojām nav.
Arī Tiesībsarga ziņojums un noteiktais laika rāmis – 1. decembris – regulējuma izstrādei, palicis bez jebkāda rezultāta.
Mūsu vēstuli var lasīt šeit.
Esam arī pieteikuši piketu pie Rīgas domes 16. aprīlī.
Mūsu iepriekšējās vēstules:
-
ES revīzijas palāta: Trokšņu direktīvai jānosaka mērķi
Eiropas Revīzijas palātas (ERP) publicētais ziņojums secina, ka direktīva ir vāja un brīdina, ka trokšņa piesārņojums joprojām rada nopietnus draudus iedzīvotāju veselībai.
Īpašais ziņojums “02/2025: Pilsētu piesārņojums ES – Pilsētās ir tīrāks gaiss, bet tās joprojām ir pārāk trokšņainas” norāda”, ka ES trokšņa samazināšanas mērķu trūkums attur dalībvalstis piešķirt prioritāti pasākumiem, lai samazinātu trokšņa piesārņojumu” un aicina:
- ieviest ES trokšņa samazināšanas mērķu un trokšņa robežvērtības Vides trokšņa
direktīvā; - pēc iespējas precīzāk saskaņot trokšņa iedarbības ziņošanas robežvērtības ar
Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajām robežvērtībām.
Biedrība “Naktsmieru” ir vērsusies ar lūgumrakstu Eiropas parlamentā, aicinot apsvērt iespēju papildināt direktīvas tvērumu arī ar izklaides trokšņiem. Tā kā izklaides trokšņi netiek uzskatīti par vides, bet par kaimiņu trokšņiem, tos nevar iekļaut arī stratēģisko trokšņu mazināšanas karšu izstrādē.
Revīzijas palātas ziņojums: https://www.eca.europa.eu/lv/publications/SR-2025-02
- ieviest ES trokšņa samazināšanas mērķu un trokšņa robežvērtības Vides trokšņa
-
Sabiedriskās kārtības likums netaps
Pirms gada biedrība “Naktsmieru” vērsās Saeimā ar priekšlikumu izstrādāt Naktsmiera aizsardzības likumu.
Aicinājām Saeimu aktīvi iesaistīties šī jautājuma risināšanā un sākt darbu pie likuma izstrādes, palīdzot cilvēkiem garantēt tiesības uz naktsmieru, miegu un veselību.
2024. gada diskusijā Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins norādīja, ka cilvēkam ir tiesības uz mieru arī dienas laikā un piedāvāja izstrādāt atsevišķu likumu par sabiedrisko kārtību. Komisijas deputāti piekrita likumprojekta izstrādes nepieciešamībai un pat pauda nostāju par tā izstrādi saprātīgā laikā.
Šonedēļ, 25. februārī kopā ar domubiedriem tikām aicināti uz Saeimu vēlreiz. Cerējām, ka tiks stādītas priekšā likuma aprises vai projekts.
Notika pretējais. Sabiedriskās kārtības likums tomēr netapšot. Kurā brīdī un kā tas tika izlemts, nav zināms. Kāpēc par to netikām informēti, arī nav zināms.
Ekonomikas ministrija šobrīd joprojām strādā pie grozījumiem trīs normatīvajos aktos. Vai šis darbs noslēgsies ar efektīvu regulējumu, arī nav zināms.
Tāpēc atsāksim kampaņu par Naktsmiera likumu, kas paredzētu trokšņa ierobežošanu nakts laikā. Mūsu mana balss iniciatīva: https://manabalss.lv/par-naktsmiera-likumu/.
-
Tiesas spriedums Grīziņkalna trokšņu lietā
//Pārpublicēts no Grīziņkalna apkaimes biedrības sociālo tīklu konta vietnē Facebook//
Rīgas Administratīvā rajona tiesa 7. februārī, tiesvedībā starp Grīziņkalna apkaimes biedrību (turpmāk – GAB) un Rīgas domi, nosprieda atzīt Rīgas domes lēmumu, nodot daļu Grīziņkalna parka teritorijas bezatlīdzības lietošanā biedrībai “Streetbasket” (turpmāk – Ghetto Games), par prettiesisku.
“Rīgas dome pārstāv visu iedzīvotāju intereses, bet šajā situācijā tā izvēlējās ilgstoši nereaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām par pārāk lielo troksni pasākumu norises laikā un nav vērtējusi, kā pārmērīgs troksnis ietekmē ikdienas pasākumu apmeklētāju un dalībnieku – bērnu un jauniešu dzirdi. Grīziņkalna apkaimes biedrība bija vairākkārt tikusies ar Rīgas domes pārstāvjiem, aicinot atrast visām pusēm apmierinošu risinājumu, tomēr Rīgas dome nepievērsās šai problēmai pēc būtības un nepiedāvāja uzraudzības mehānismus.“ norāda GAB.
Tiesa spriedumā norādīja, ka pasaules ekspertu vidū pastāv konsensus par trokšņa kaitīgo ietekmi uz dzirdi un aizsardzību pret to garantē Satversme. Tāpat tiesa secināja, ka esošais līgums nenodrošina, ka tā izpildes ietvaros netiks pārsniegts dzirdi nelabvēlīgi ietekmējošs trokšņu līmenis. Vēl vairāk – Rīgas dome nevar kontrolēt līguma izpildi, jo, tiesasprāt, tai trūkst izpratnes šajā jautājumā. Lai arī nav apšaubāms, ka Ghetto Games veic nozīmīgu ieguldījumu jauniešu brīvā laika pavadīšanā un izglītošanā, tomēr bez ievērības nevar atstāt to, ka Rīgas dome neveica izvērtējumu par trokšņu ietekmi uz bērniem un apkārtnes iedzīvotājiem. Domes uzdevums bija pievērsties skaņas līmeņa robežlieluma analīzei un mērīšanas biežuma formulēšanai, īpaši, ja pasākumu auditorija pamatā ir bērni un jaunieši.
Tiesas spriedums nenozīmē sporta aktivitāšu aizliegumu Grīziņkalna parkā, bet gan uzsver nepieciešamību pārstrādāt lēmumu, lai tas atbilstu gan jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējām, gan apkārtnes iedzīvotāju tiesībām uz mierīgu dzīves vidi.
Tiesvedībā juridisko palīdzību GAB sniedza zvērinātu advokātu birojs Sorainen. Zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika skaidro sprieduma sekas: “Ceru, ka šis spriedums rosinās pašvaldību samērot ikdienas pasākumu trokšņus ar iedzīvotāju interesēm gan Grīziņkalnā, gan citās Rīgas apkaimēs, nevis tērēt resursus sprieduma pārsūdzēšanai. Tiesas spriedums ir taisnīgs un atgādina mums visiem, ka mums primāri jārūpējas par bērnu veselību.”
Ceram, ka šis tiesas spriedums beidzot veicinās izpratni par trokšņiem un Rīga pievienosies citām atbildīgām Eiropas pilsētām, kurām rūp savi iedzīvotāji!
Foto: Dāvis Drēzdiņš
-
Izklaides vietu trokšņi: jauns gads bez jebkāda risinājuma?
Izklaides trokšņu jomā 2024. gada sezona un gads noslēdzies bez jebkādiem uzlabojumiem. Lai gan trokšņotājus var saukt pie administratīvās atbildības par sabiedriskās kārtības traucēšanu, praksē neviens pasākums vai trokšņošana nav tikusi pārtraukta. Arī Tiesībsarga aicinājums izstrādāt regulējumu līdz 1. decembrim šobrīd palicis bez atbildes. Vai 2025. gads būs vēl viens traucēta miega gads?
Trokšņošanas problēma ir nerisināta jau gadu desmitiem. 2024. gada jūnijā Tiesībsarga birojs nāca klajā ar atzinumu par izklaides trokšņu problēmu, kurā secināts, ka valsts bezdarbība ierobežo iedzīvotāju tiesības uz naktsmieru. Valsts institūcijas tika aicinātas izstrādāt regulējumu līdz 2024. gada 1. decembrim. Ekonomikas ministrija 2024. gada rudenī atsāka darbu pie risinājumiem, notikušas vairākas tikšanās ar iesaistītajām pusēm, bet par tālāko darbu vairs ziņu nav.
2023. gada decembrī bez rezultātiem noslēdzās iepriekšējā Ekonomikas ministrijas starpinstitucionālā darba grupa, kura ierosināja grozījumus, kas tika formulēti vispārīgu ieteikumu formā, ilgi ceļoja pa lēmumu pieņemšanas koridoriem, nesasniedzot nekādu rezultātu.
Tādejādi, ilgstoši un joprojām palikuši neatbildēti jautājumi par nakts izklaižu vietu klasifikāciju, licencēšanu, publisko pasākumu regulējumu, izklaides trokšņu definēšanu un arī to iekļaušanu trokšņu kartēs.
“Valsts nespēja sakārtot šo jautājumu gadu desmitiem ir fenomenāla. Kā var runāt par pilsētas attīstību, investoru un iedzīvotāju piesaisti, ja valsts nespēj sakārtot pat pamatjautājumus? Ir runa par iedzīvotāju un pilsētas viesu miegu. Andrejsalā, kur tiek plānots Waterfront projekts, 2024. gads no jauna parādīja, ka trokšņotāji var darīt ko vēlas un trokšņošana netiek un netiks pārtraukta. Vecrīgā tikmēr ir palikusi sauja iedzīvotāju. Kurš normāls cilvēks vēlas dzīvot šādos apstākļos?” saka Maija Krastiņa, iniciatīvas Naktsmieru Rīgai vadītāja.
2023. gadā tika grozīts t.s. Administratīvo sodu likums, kas deva iespēju iedzīvotājiem vērsties policijā par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Lai gan likums paredz sodus, tā piemērošana rezultējusies ar smagnējām un birokrātiskām sekām gan policijai, gan iedzīvotājiem, jo paredz neskaitāmu papīru – sūdzību, protokolu un iesniegumu – rakstīšanu un citas procedūras, kas ilgst mēnešiem. Komersanti tiek sodīti 4-5 mēnešus pēc pārkāpuma, bet neatkarīgi no sodiem ballītes un trokšņošana turpinās. Tādejādi likums nepilda savu funkciju ne iedzīvotāju tiesību aizsardzībā, ne efektīvā sodīšanā, kas novērstu nākamos pārkāpumus.
2024. gada sākumā Saeimas Juridiskā komisija, izskatot naktsmiera jautājumu, lēma par labu vispārējā sabiedriskās kārtības likuma izstrādāšanai, taču arī šīs darbs nav virzījies uz priekšu.
Tāpat kopš 2024. gada vasaras spēkā arī nav Rīgas pilsētas saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību.
Vai 2025. gads būs vēl viens traucēta miega gads?
-
2024. gada aktivitāšu kopsavilkums
Kāds bija mūsu 2024. gads? Darbīgs un cerīgs, bet kopumā bez vērā ņemamiem panākumiem un ar gliemeža ātruma progresu. Kā teiktu uzņēmējs Normunds Bergs, progress ir tik lēns, “it kā vidējais latvietis dzīvotu 500 gadus”.
Janvārī rakstijām Ekonomikas ministrijai pretenziju par 2023. gada darba grupas (ne)paveikto un arī Rīgas domes saistošo noteikumu bloķēšanu. Saņēmām arī atbildi. Secinājām, ka diemžēl mūsu institūcijas var gadiem ilgi viena otrai sūtīt vēstules, veidot darba grupas, bet darbam reālu rezultātu nav.
No jauna satikāmies ar Rīgas Domi. Runājām par saistošajiem noteikumiem, kas regulē terases un to darbību. Dome esot bezspēcīga. Iepriekšējā gadā apstiprinātos – un jau tā vājos – saistošos noteikumus, kas būtu ļāvuši ierobežot terašu darba laiku, bloķēja Vides un Ekonomikas ministrijas.
Februārī viesojāmies Saeimā, Juridiskajā komisijā. Rezultātā tika apsolīts un deputāti atbalstijā ierosinājumu, ka jātop Sabiedriskās kārtības likumam, kurā būs iekļauts arī naktsmiera princips. 2024. gadam noslēdzoties, nekādas tālākas kustības šajā virzienā gan vairs nav bijis.
Sazinājāmies ar Eiropas komisiju, lai precizētu Eiropas direktīvas tvērumu. Eiropas komisija deva skaidru atbildi, ka izklaides trokšņi nav iekļauti direktīvā, lemšanu par to atstājot katrai valstij pašai.
Maija vidū no jauna tikāmies ar Rīgas Domi, lai vēlreiz izrunāt iesniegumu kārtību ar Rīgas pašvaldības policiju. Izmaiņas Administratīvo sodu likumā nav rezultējušās situācijas uzlabojumā. Policija norādīja, ka iedzīvotāji ir kūtri uz liecību sniegšanu. Šī bija mūsu pēdējā 2024. gada tikšanās ar Domes lēmumu pieņēmējiem. Kā uzzināsim vēlāk, Dome nebija ne pirkstu pakustinājusi, lai pārliecinātos, ka, piemēram, komersanti Andrejsalā ievēro likumus un saistošos noteikumus.
Meklējām Cilvēku ministriju.
Jūnijā starmešu gaismā nokļuva Grīziņkalns, kur iedzīvotājiem ilgstoši miegu traucēja Getto Games, kuru pasākumi notika vakaros un naktīs tikai jauktas nost tribīnes. Iedzīvotāji vērsās tiesā un tiesa uz laiku liedza izmantot teritoriju.
Jūnija beigās iznāca Tiesībsarga atzinums, kurā secināts, ka valsts bezdarbība ierobežo iedzīvotāju tiesības uz naktsmieru un miegu.
Jūlijā piedalījāmies diskusijā Festivālā LAMPA Tiesībsarga biroja organizētā diskusijā “Nakts(NE)miers izklaides trokšņu varā: ballējam neguļam?!” .
Festivālā LAMPA arī satikām pašu Ekonomikas ministru, kurš solīja tikšanos par trokšņu tēmu. Tikšanās gan tā arī nenotika.
Jūlijā Rīgā stājās spēkā jaunie terašu noteikumi. Vēl negodīgāki pret tiem komersantiem, kuri nav centrā un kuriem nu jāveras ciet agrāk un nekādi neuzlabojot trokšņa situāciju visur citur. Publiskajā apspriešanā iedzīvotāji bija rosinājuši, ka terasēs nevajadzētu lietot mūziku un/vai skaņu pastiprinošas iekārtas, nevis to, ka terases būtu jāslēdz. Domes un atbildīgo ministriju stīvēšanās ilga gandrīz gadu un citu rezultātu neesot izdevies sasniegt.
Augustā, virskarstākajā tusiņu laikā, Ķīpsalas iedzīvotāji tika uzaicināti uz RD sanāksmi ar komersantiem, lai lemtu par publisku pasākumu atļauju izsniegšanu Andrejsalā. Uzzinājām, ka daži Andrejsalas komersanti atļaujas pieprasa ar atpakaļejošu datumu.
Augusta nogalē vērsāmies ar vēstuli Saeimā. Atbildi nesaņēmām. Piekrita satikties partijas PROGRESĪVIE deputātes. Tikšanās laikā skaidrojām problēmas būtību un aicinājām aktualizēt jautājumu Saeimas dienaskārtībā.
Sazinājāmies n-to reizi ar Domi, lai uzzinātu to, ka publiski pasākumi var notikt arī BEZ atļaujām. Komersantam tiks uzlikts sods, bet pasākums netiks pārtraukts.
Septembrī nosūtījām vēstuli Vides ministrijai, lai norādītu, ka Rīgas pilsēta nespēj nodrošināt sabiedrisko kārtību pilsētā, jo trokšņošana 2024. gada sezonā tā arī nav novērsta.
Vasaras sezona noslēdzās ar secinājumu, ka lai gan trokšņotājus var saukt pie administratīvās atbildības par sabiedriskās kārtības traucēšanu, trokšņošana turpinājās. Trokšņotāji tika sodīti ar simboliskiem sodiem, bet pasākumi netika pārtraukti.
Un lai gan likums paredz sodus, to piemērošana rezultējusies ar smagnējām un birokrātiskām sekām gan policijai, gan iedzīvotājiem, jo paredz neskaitāmu papīru – sūdzību, protokolu un iesniegumu – rakstīšanu un citas procedūras, kas ilgst mēnešiem. Komersanti tika sodīti 4-5 mēnešus pēc pārkāpuma, un arī neatkarīgi no sodiem ballītes un trokšņošana turpinājās. Likums nepilda savu funkciju ne iedzīvotāju tiesību aizsardzībā, ne efektīvā sodīšanā, kas novērstu nākamos pārkāpumus.
Andrejostā tikai ierosinātas aptuveni 25 administratīvās lietas par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Dati par pārkāpumiem, kas saistīti ar publiskiem pasākumiem, terasēm bez atļaujām un nelegālu būvniecību, nav pieejami.
Oktobrī, darbu uzsākot jaunam valsts sekretāram, atsākās ļoti cerīga sadarbība ar Ekonomikas ministriju. Tikāmies arī novembrī. Tiesībsarga noliktais datums regulējuma izstrādei – 1. decembris – gan nav ticis ievērots.
Novembrī vairāki Ķīpsalas iedzīvotāji sāka gatavot iesniegumu tiesā pret Rīgas Domi.
Visa gada garumā turpinājām saņemt zvanus un epastus no iedzīvotājiem. Lai gan mūsu fokuss ir izklaides vietu trokšņiem, ar mums cilvēki sazinās arī par citiem trošņotājiem: nakts būvdarbiem, medībām naktī, nakts ceļu remontiem, pārmērīgu satiksmi, atkritumu izvešanu un motocikliem. Ļoti ceram, ka Saeima pildīs savu apņemšanos un tomēr taps sabiedriskās kārtības likums, kas paredzēs arī, ka nakts stundās nevar traucēt miegu citiem.
PALDIES visiem atbalstītājiem, domubiedriem un līdzgaitniekiem par šo kopdarbu, kas, cerams, reiz tomēr rezultēsies sakārtotā regulējumā.
Naktsmieru Rīgai 