Home

Lai gan likuma grozījumi spēkā jau gadu, nekādi uzlabojumi izklaides trokšņu samazināšanā Rīgas pilsētā nav manāmi. Koncerti, terases un naktsklubu mūzika kā skanēja visu nakti, tā arī turpina skanēt. Policija atbrauc, pārbauda, veic pārrunas, dažkārt uzsāk administratīvo procesu un aizbrauc. Troksnis paliek. Nelegālas terases paliek. Pasākumi bez atļaujām netiek pārtraukti.

Rīgas pilsēta nav spējīga nodrošināt sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju interešu aizstāvību savā teritorijā.

Vērsāmies atbildīgajā ministrijā ar vēstuli un jautājumu, ko šajā situācijā darīt.

Ministrijas atbilde:
“Vēršam uzmanību, ka “atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta trešajai daļai autonomo funkciju izpildi atbilstoši savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība. Ievērojot minēto, ministrija nav tiesīga dot tiešus norādījumus pašvaldībai par veidu un kārtību, kādā tai jāizpilda savas autonomās funkcijas un iedzīvotāju sūdzības, tai skaitā priekšlikumi vai ierosinājumi, kas saistīti ar pašvaldību autonomo funkciju izpildi ir iesniedzami un risināmi ar konkrēto pašvaldību.”

Jautājums, ko darīt iedzīvotājiem, ja pašvaldība nereaģē, paliek neatbildēts.

Jāpiezīmē, ka ministrijas nostāja “nedaudz” atšķiras no tās, kāda bija redzama 2018.- 2019. gadu mijā attiecībā pret Saskaņas – GKR Rīgas domi un 2023-2024. gadā attiecība pret Rēzeknes domi…

Mūsu domubiedre Inga vērsās pie pašvaldības pēc skaidrojuma par publiskiem pasākumiem, to atļaujām un likuma ievērošanu.

Rīgas Domes atbildes vēstulē var lasīt (vismaz) divas interesantas lietas:

• institucionālo futbolēšanu, kas nu jau turpinās gadu desmitiem, institūcijām vēršoties vienai pie otras un otrai pie pirmās, bet trešajai izsakot iebildumus.

• “Pašvaldība šī gada vasaras periodā nav izsniegusi atļaujas publisku pasākumu rīkošanai Andrejostā, kur pasākuma ilgums pārsniegtu plkst. 23.00, tādējādi trokšņi, kas konstatējami pēc plkst. 23.00 (neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā dienā ticis rīkots publisks pasākums vai nē) nav saistāmi ar likumiskā kārtībā iegūtu publiska pasākuma rīkošanas atļauju.” Īsumā: pasākumi notiek. Iespejams, ka bez atļaujām, bet mēs neko nezinām. Vai pasākumi notikuši? Vai kāds saukts pie atbildības? Sorry, nevaram teikt, jo nu datu aizsardzība.

Pašvaldības atbilde te: https://naktsmierurigai.org/wp-content/uploads/2024/09/rd_atbilde_publiski-pasakumi.pdf

Lai gan likuma grozījumi spēkā jau gadu, nekādi uzlabojumi izklaides trokšņu samazināšanā Rīgas pilsētā nav manāmi. Koncerti, terases un naktsklubu mūzika kā skanēja visu nakti, tā arī turpina skanēt. Policija atbrauc, konstatē faktu un aizbrauc. Rīgas pilsēta nav spējīga nodrošināt sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju interešu aizstāvību savā teritorijā.

Vērsāmies Rīgas pašvaldības policijā (RPP) ar jautājumu, kāpēc policija nespēj “izraut vadu”?

Policija skaidro, ka iedzīvotāju zvani nav pietiekams pierādījums, ka sabiedriskā kārtība ir traucēta. “Administratīvā pārkāpuma procesa lietas tiek izskatītas iestādē pēc tam, kad tiek iegūts pietiekams skaits pierādījumu, apzinātas personas, kuru miers tiek traucēts vai drošība tiek apdraudēta, izskaidrotas tiesības un pienākumi, piešķirti atbilstoši statusi administratīvā pārkāpuma procesa lietās, iegūti paskaidrojumi, liecības un lūgumi, kuri tiek atsevišķi vērtēti. “

Tātad šobrīd pašvaldība nespēj nodrošināt sabiedrisko kārtību. Tā to spēj trīs mēnešus vēlāk, kad pabeigta izmeklēšana.

Ko darītu RPP, ja uz ielas pamanītu kautiņu? Vai arī tad pierādījumi, ka kautiņš noticis, tiktu vākti 3 mēnešus?

Pie tam, attiecībā uz publiskiem pasākumiem, Rīgas Domes atļaujā tiek ietverta arī norāde, kas izriet no Pasākumu likuma 18.¹panta pirmās daļas, proti, ja publiska pasākuma norise nepārprotami apdraudēs sabiedrisko kārtību vai drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, atbilstoši Pasākumu likuma 18.¹panta pirmajai daļai un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā tiks pieņemts lēmums par publiska pasākuma pārtraukšanu. Šāds lēmums stājas spēkā tā paziņošanas brīdī un ir izpildāms nekavējoties.

Mūsu iesniegums:

“Kopš 2024. gada vasaras sezonas sākšanās, sākot no maija mēneša, Ķīpsalas iedzīvotāji par izklaides vietām ir vērsušies policijā katru nedēļas nogali. 

Sūdzības par šo izklaides vietu saņemtas jau vismaz 10 gadus. 

Lai gan Rīgas pašvaldības policija ir notikuma vietā gan ieradusies, gan iedzīvotāji tiek uzklausīti, sabiedriskās kārtības traucēšana – trokšņošana – novērsta netiek. Policija to nav darījusi pat reizēs, ka stundām ilgi sēžot vienā no krastiem, nekonstatē mūzikas skaļuma pazemināšanu.

Lūdzam skaidrot, kāds ir iemesls izklaižu vietu radīta trokšņa un traucējuma nepārtraukšanai. Kāpēc iedzīvotājiem ir jāturpina klausīties trokšņošanu visu nakti? Kāpēc policija, konstatējot pārkāpumu, atsakās to novērst, tai skaitā pasākumos, kuri kvalificējas kā publiski pasākumi, lai gan atļauja to notikšanai nav saņemta?

2023. gadā panācām likuma grozījumus Adminstratīvo sodu likumā, kas nu ļauj saukt pie administratīvās atbildības juridiskas personas. Visas lietas, kas uzsāktas 2023. gada sezonā, izbeigtas noilguma dēļ. “

RPP atbilde:

“Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijā (turpmāk – RVPP) 2024.gada 2.jūlijā saņemti Biedrības “Naktsmieru” iesniegumi, kas reģistrēti ar Nr.RPP-24-3521-pi un Nr.RPZR-24-1351-pi (turpmāk – Iesniegumi) par sabiedriskās kārtības un miera traucēšanu no izklaides iestādēm Andrejostas ielā, Rīgā, kur notiek izklaides pasākumi.

Informēju, ka RVPP patruļas regulāri veic sabiedriskās kārtības uzraudzību Andrejostas ielas, Rīgā, apkārtnē. Sabiedriskās kārtības uzraudzīšanai tiek iesaistītas vairākas autopatruļas, kuras izvietotas gan Andrejostas ielas, Rīgā, gan arī Balasta dambja, Rīgā, apkārtnē.

Konstatējot iespējamu sabiedriskās kārtības pārkāpumu, RVPP amatpersonas rīkojas nekavējoši, proti, Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) noteiktajā kārtībā un pašiniciatīvas ietvaros pieņem atbilstošus lēmumus. RVPP amatpersonas arī reaģē uz katru izsaukumu par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem un veic pasākumus atbilstoši savai kompetencei.

Saskaņā ar AAL 29.pantu, persona netiek uzskatīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kamēr tās vaina nav pierādīta. Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pierādāmie apstākļi ir administratīvā pārkāpuma esība vai neesība, kā arī citi apstākļi, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā.

Iesniegumos izdarītā atziņa par RVPP amatpersonu vairāku stundu sēdēšanu vērtējama kritiski, jo RVPP amatpersonas rīkojas atbilstoši likumdevēja noteiktajai kompetencei, veic nepieciešamās izmeklēšanas darbības administratīvā pārkāpuma procesa ievaros, nolūkā pierādīt administratīvā pārkāpuma esību, kas ir tieši Rīgas valstspilsētas iedzīvotāju, kuru miers tiek traucēts, interesēs.

Papildus tam, RVPP amatpersonas paralēli veic nepieciešamās darbības ar saimnieciskās darbības veicēju pārstāvjiem, kuri pēc RVPP amatpersonu rīkojumu samazina mūzikas vai zemas frekvences skaņas skaļumu.

RVPP amatpersonas 2024. gadā uz pašiniciatīvas pamata pieņēmušas vairākus lēmumus par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, izpildījušas virkni izmeklēšanas darbību, darbības fiksējot procesuālo darbību protokolos, kā arī personīgi vērsušās pie iedzīvotājiem nolūkā iegūt administratīvā pārkāpuma procesos nepieciešamo informāciju.

Norādāms, ka pats pārkāpums sabiedriskās kārtības jomā pēc būtības nosaka obligātumu pēc personas, kuras miers vai drošība tiek traucēta. Tieši RVPP amatpersonas ir veicinājušas šādu apstākļu esību administratīvā pārkāpuma procesos 2024.gadā, atšķirībā no 2023.gada administratīvā pārkāpuma procesa lietām, kad primāri tika saņemtas sūdzības, bet tālāka iedzīvotāju iesaiste nesekoja, vēlme iesaistīties un sniegt informāciju RVPP amatpersonām, nebija, kas savukārt sekmēja pierādījumu neesamību administratīvā pārkāpuma procesos, bez kuriem personas vainu pārkāpuma izdarīšana pierādīt nevar.

Administratīvā pārkāpuma procesa lietas tiek izskatītas iestādē pēc tam, kad tiek iegūts pietiekams skaits pierādījumu, apzinātas personas, kuru miers tiek traucēts vai drošība tiek apdraudēta, izskaidrotas tiesības un pienākumi, piešķirti atbilstoši statusi administratīvā pārkāpuma procesa lietās, iegūti paskaidrojumi, liecības un lūgumi, kuri tiek atsevišķi vērtēti. Visām šīm personām šādas tiesības ir jānodrošina.

Katrs gadījums un notikums ir vērtējams atsevišķa administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, bet nav vērtējams kā ilgstošs pārkāpums, līdz ar ko nav pamata noteikt saprātīgu termiņu pārkāpuma pārtraukšanai. Minēto nav iespējams izpildīt arī notikuma brīdī iepriekš aprakstīto apstākļu pēc, jo lēmums administratīvā pārkāpuma lietā tiek pieņemts iestādē.

Iesniegumos izteikti vairāki pieņēmumi, kurus šobrīd, kamēr nav pieņemti lēmumi administratīvo pārkāpumu procesu lietās, vērtēt vai atzīt par patiesiem nevar.

Vienlaikus informēju, lai savlaicīgi veiktu nepieciešamos pasākumus administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanā un uzlabotu sadarbību ar iedzīvotajiem, nepieciešams nekavējoties informēt policiju, zvanot pa tālruņa numuru 112 jebkurā diennakts laikā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas
Ziemeļu pārvaldes priekšnieks A.Punculis

Tiesībsarga birojs piedāvā noslēgt pirmo festivāla LAMPA dienu ar diskusiju par nakts izklaižu trokšņiem. Diskusija notiks 5. jūlijā no 21:30-22:30 un būs skatāma arī tiešraidē.

Vairāk par diskusiju te: https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/2405

“Vai ”Ghetto Games” Grīziņkalnā pienācis gals?’’ — šāds virsraksts aizvadītājā ceturtdienā pēc ziņas par “Ghetto Games” īslaicīgu darbības apturēšanu Grīziņkalnā bija manāms medijos. Tas sekoja pēc pasludinātā administratīvās tiesas sprieduma, kas lika ”Ghetto Games” apturēt oficiālu pasākumu rīkošanu, tā vietā jaunieši pulcējās un piedalījās neoficiālos turnīros. 

Jau kādu laiku publiskajā telpā dzirdamas sūdzības un asas diskusijas par to, kam tad pieder Grīziņkalns – jauniešiem un sportam vai apkaimei, kas vēlas mieru un klusumu?

Par to, kādam (viņuprāt) jābūt Grīziņkalnam un arī visai Rīgai kopumā – klusākai, sportiskākai, abiem vai nevienam, raidījumā ‘’Neērto jautājumu pastkastītē’’ diskutē:

• Biedrības “Streetbasket” jeb Ghetto Games pārstāvis Edgars Gertners;
• Grīziņkalna apkaimes biedrības valdes loceklis Andrejs Kalnačs;
• Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA);
• Iniciatīvas “Naktsmieru Rīgai” vadītāja Maija Krastiņa.