Home

Mūsu domubiedre Inga vērsās pie pašvaldības pēc skaidrojuma par publiskiem pasākumiem, to atļaujām un likuma ievērošanu.

Rīgas Domes atbildes vēstulē var lasīt (vismaz) divas interesantas lietas:

• institucionālo futbolēšanu, kas nu jau turpinās gadu desmitiem, institūcijām vēršoties vienai pie otras un otrai pie pirmās, bet trešajai izsakot iebildumus.

• “Pašvaldība šī gada vasaras periodā nav izsniegusi atļaujas publisku pasākumu rīkošanai Andrejostā, kur pasākuma ilgums pārsniegtu plkst. 23.00, tādējādi trokšņi, kas konstatējami pēc plkst. 23.00 (neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā dienā ticis rīkots publisks pasākums vai nē) nav saistāmi ar likumiskā kārtībā iegūtu publiska pasākuma rīkošanas atļauju.” Īsumā: pasākumi notiek. Iespejams, ka bez atļaujām, bet mēs neko nezinām. Vai pasākumi notikuši? Vai kāds saukts pie atbildības? Sorry, nevaram teikt, jo nu datu aizsardzība.

Pašvaldības atbilde te: https://naktsmierurigai.org/wp-content/uploads/2024/09/rd_atbilde_publiski-pasakumi.pdf

Lai gan likuma grozījumi spēkā jau gadu, nekādi uzlabojumi izklaides trokšņu samazināšanā Rīgas pilsētā nav manāmi. Koncerti, terases un naktsklubu mūzika kā skanēja visu nakti, tā arī turpina skanēt. Policija atbrauc, konstatē faktu un aizbrauc. Rīgas pilsēta nav spējīga nodrošināt sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju interešu aizstāvību savā teritorijā.

Vērsāmies Rīgas pašvaldības policijā (RPP) ar jautājumu, kāpēc policija nespēj “izraut vadu”?

Policija skaidro, ka iedzīvotāju zvani nav pietiekams pierādījums, ka sabiedriskā kārtība ir traucēta. “Administratīvā pārkāpuma procesa lietas tiek izskatītas iestādē pēc tam, kad tiek iegūts pietiekams skaits pierādījumu, apzinātas personas, kuru miers tiek traucēts vai drošība tiek apdraudēta, izskaidrotas tiesības un pienākumi, piešķirti atbilstoši statusi administratīvā pārkāpuma procesa lietās, iegūti paskaidrojumi, liecības un lūgumi, kuri tiek atsevišķi vērtēti. “

Tātad šobrīd pašvaldība nespēj nodrošināt sabiedrisko kārtību. Tā to spēj trīs mēnešus vēlāk, kad pabeigta izmeklēšana.

Ko darītu RPP, ja uz ielas pamanītu kautiņu? Vai arī tad pierādījumi, ka kautiņš noticis, tiktu vākti 3 mēnešus?

Pie tam, attiecībā uz publiskiem pasākumiem, Rīgas Domes atļaujā tiek ietverta arī norāde, kas izriet no Pasākumu likuma 18.¹panta pirmās daļas, proti, ja publiska pasākuma norise nepārprotami apdraudēs sabiedrisko kārtību vai drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, atbilstoši Pasākumu likuma 18.¹panta pirmajai daļai un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā tiks pieņemts lēmums par publiska pasākuma pārtraukšanu. Šāds lēmums stājas spēkā tā paziņošanas brīdī un ir izpildāms nekavējoties.

Mūsu iesniegums:

“Kopš 2024. gada vasaras sezonas sākšanās, sākot no maija mēneša, Ķīpsalas iedzīvotāji par izklaides vietām ir vērsušies policijā katru nedēļas nogali. 

Sūdzības par šo izklaides vietu saņemtas jau vismaz 10 gadus. 

Lai gan Rīgas pašvaldības policija ir notikuma vietā gan ieradusies, gan iedzīvotāji tiek uzklausīti, sabiedriskās kārtības traucēšana – trokšņošana – novērsta netiek. Policija to nav darījusi pat reizēs, ka stundām ilgi sēžot vienā no krastiem, nekonstatē mūzikas skaļuma pazemināšanu.

Lūdzam skaidrot, kāds ir iemesls izklaižu vietu radīta trokšņa un traucējuma nepārtraukšanai. Kāpēc iedzīvotājiem ir jāturpina klausīties trokšņošanu visu nakti? Kāpēc policija, konstatējot pārkāpumu, atsakās to novērst, tai skaitā pasākumos, kuri kvalificējas kā publiski pasākumi, lai gan atļauja to notikšanai nav saņemta?

2023. gadā panācām likuma grozījumus Adminstratīvo sodu likumā, kas nu ļauj saukt pie administratīvās atbildības juridiskas personas. Visas lietas, kas uzsāktas 2023. gada sezonā, izbeigtas noilguma dēļ. “

RPP atbilde:

“Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijā (turpmāk – RVPP) 2024.gada 2.jūlijā saņemti Biedrības “Naktsmieru” iesniegumi, kas reģistrēti ar Nr.RPP-24-3521-pi un Nr.RPZR-24-1351-pi (turpmāk – Iesniegumi) par sabiedriskās kārtības un miera traucēšanu no izklaides iestādēm Andrejostas ielā, Rīgā, kur notiek izklaides pasākumi.

Informēju, ka RVPP patruļas regulāri veic sabiedriskās kārtības uzraudzību Andrejostas ielas, Rīgā, apkārtnē. Sabiedriskās kārtības uzraudzīšanai tiek iesaistītas vairākas autopatruļas, kuras izvietotas gan Andrejostas ielas, Rīgā, gan arī Balasta dambja, Rīgā, apkārtnē.

Konstatējot iespējamu sabiedriskās kārtības pārkāpumu, RVPP amatpersonas rīkojas nekavējoši, proti, Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) noteiktajā kārtībā un pašiniciatīvas ietvaros pieņem atbilstošus lēmumus. RVPP amatpersonas arī reaģē uz katru izsaukumu par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem un veic pasākumus atbilstoši savai kompetencei.

Saskaņā ar AAL 29.pantu, persona netiek uzskatīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kamēr tās vaina nav pierādīta. Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pierādāmie apstākļi ir administratīvā pārkāpuma esība vai neesība, kā arī citi apstākļi, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā.

Iesniegumos izdarītā atziņa par RVPP amatpersonu vairāku stundu sēdēšanu vērtējama kritiski, jo RVPP amatpersonas rīkojas atbilstoši likumdevēja noteiktajai kompetencei, veic nepieciešamās izmeklēšanas darbības administratīvā pārkāpuma procesa ievaros, nolūkā pierādīt administratīvā pārkāpuma esību, kas ir tieši Rīgas valstspilsētas iedzīvotāju, kuru miers tiek traucēts, interesēs.

Papildus tam, RVPP amatpersonas paralēli veic nepieciešamās darbības ar saimnieciskās darbības veicēju pārstāvjiem, kuri pēc RVPP amatpersonu rīkojumu samazina mūzikas vai zemas frekvences skaņas skaļumu.

RVPP amatpersonas 2024. gadā uz pašiniciatīvas pamata pieņēmušas vairākus lēmumus par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, izpildījušas virkni izmeklēšanas darbību, darbības fiksējot procesuālo darbību protokolos, kā arī personīgi vērsušās pie iedzīvotājiem nolūkā iegūt administratīvā pārkāpuma procesos nepieciešamo informāciju.

Norādāms, ka pats pārkāpums sabiedriskās kārtības jomā pēc būtības nosaka obligātumu pēc personas, kuras miers vai drošība tiek traucēta. Tieši RVPP amatpersonas ir veicinājušas šādu apstākļu esību administratīvā pārkāpuma procesos 2024.gadā, atšķirībā no 2023.gada administratīvā pārkāpuma procesa lietām, kad primāri tika saņemtas sūdzības, bet tālāka iedzīvotāju iesaiste nesekoja, vēlme iesaistīties un sniegt informāciju RVPP amatpersonām, nebija, kas savukārt sekmēja pierādījumu neesamību administratīvā pārkāpuma procesos, bez kuriem personas vainu pārkāpuma izdarīšana pierādīt nevar.

Administratīvā pārkāpuma procesa lietas tiek izskatītas iestādē pēc tam, kad tiek iegūts pietiekams skaits pierādījumu, apzinātas personas, kuru miers tiek traucēts vai drošība tiek apdraudēta, izskaidrotas tiesības un pienākumi, piešķirti atbilstoši statusi administratīvā pārkāpuma procesa lietās, iegūti paskaidrojumi, liecības un lūgumi, kuri tiek atsevišķi vērtēti. Visām šīm personām šādas tiesības ir jānodrošina.

Katrs gadījums un notikums ir vērtējams atsevišķa administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, bet nav vērtējams kā ilgstošs pārkāpums, līdz ar ko nav pamata noteikt saprātīgu termiņu pārkāpuma pārtraukšanai. Minēto nav iespējams izpildīt arī notikuma brīdī iepriekš aprakstīto apstākļu pēc, jo lēmums administratīvā pārkāpuma lietā tiek pieņemts iestādē.

Iesniegumos izteikti vairāki pieņēmumi, kurus šobrīd, kamēr nav pieņemti lēmumi administratīvo pārkāpumu procesu lietās, vērtēt vai atzīt par patiesiem nevar.

Vienlaikus informēju, lai savlaicīgi veiktu nepieciešamos pasākumus administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanā un uzlabotu sadarbību ar iedzīvotajiem, nepieciešams nekavējoties informēt policiju, zvanot pa tālruņa numuru 112 jebkurā diennakts laikā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas
Ziemeļu pārvaldes priekšnieks A.Punculis

Tiesībsarga birojs piedāvā noslēgt pirmo festivāla LAMPA dienu ar diskusiju par nakts izklaižu trokšņiem. Diskusija notiks 5. jūlijā no 21:30-22:30 un būs skatāma arī tiešraidē.

Vairāk par diskusiju te: https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/2405

“Vai ”Ghetto Games” Grīziņkalnā pienācis gals?’’ — šāds virsraksts aizvadītājā ceturtdienā pēc ziņas par “Ghetto Games” īslaicīgu darbības apturēšanu Grīziņkalnā bija manāms medijos. Tas sekoja pēc pasludinātā administratīvās tiesas sprieduma, kas lika ”Ghetto Games” apturēt oficiālu pasākumu rīkošanu, tā vietā jaunieši pulcējās un piedalījās neoficiālos turnīros. 

Jau kādu laiku publiskajā telpā dzirdamas sūdzības un asas diskusijas par to, kam tad pieder Grīziņkalns – jauniešiem un sportam vai apkaimei, kas vēlas mieru un klusumu?

Par to, kādam (viņuprāt) jābūt Grīziņkalnam un arī visai Rīgai kopumā – klusākai, sportiskākai, abiem vai nevienam, raidījumā ‘’Neērto jautājumu pastkastītē’’ diskutē:

• Biedrības “Streetbasket” jeb Ghetto Games pārstāvis Edgars Gertners;
• Grīziņkalna apkaimes biedrības valdes loceklis Andrejs Kalnačs;
• Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA);
• Iniciatīvas “Naktsmieru Rīgai” vadītāja Maija Krastiņa.

Maija Krastiņa

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņu problemātiku un regulējuma caurumiem, kas gadiem ilgi liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas Darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.

Ir pagājuši apaļi desmit gadi kopš Satversmes tiesa lēma, ka pašvaldību noteikumi, kuri regulēja naktsmieru jeb to, ka naktī nevar trokšņot, ir anulējami. Noteikumi, kas noteica, ka Rīgā (un arī citās pilsētās) nevar radīt pārlieku troksni no 23.00-7.00 pastāvējā vien īsu brīdi, jo Rīgas Domi Satversmes tiesā iesūdzēja kāds krogs. 

Satversmes lēmums bija pamatots faktā, ka šo principu jau regulēja likums un ka pašvaldība ir rīkojusies ārpus savām pilnvarām. Kopš 2014. gada trošņus nakts stundās nekas neregulē.

Pie tam, pa vidu tika arī pārrakstīts Administratīvo sodu likums, kurš situāciju un nesodāmību tikai pastiprināja, jo likumā pazuda arī atbildība juridiskām personām par sabiedriskās kārtības traucēšanu, tātad, piemēram naktsklubiem. 

Pagājušajā gadā Saeima gan grozīja Administratīvo sodu likumu, paredzot atbildību juridiskām personām. Vai tas strādā? Nē. Process, kurā vadlīnijas izstrādājusi Ekonomikas ministrija, ir ārkārtīgi smagnējs un birokrātisks gan policijai, gan iedzīvotājiem, jo paredz neskaitāmu papīru – sūdzību, protokolu un iesniegumu – rakstīšanu un liecināšanu policijā. 

Laika gaitā, samazināt nakts troksņošanu, iespējams, palīdzēs Sabiedriskās kārtības likums, par kura virzīšanu janvārī vienojās Saeimas Juridiskā komisija.

Taču saukšana pie atbildības par sabiedriskās kārtības traucēšanu šajā situācijā ir tikai plāksteris, kas paģēr milzīgus policijas un iedzīvotāju resursus un ieguldījumu.

Fundamentāli nepareizi ir tas, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas nav tikusi sakārtota naktsklubu joma: Latvijas valstsi nav definējusi, kas ir naktsklubs, nav spējusi tiem izdalīt specifisku NACE kodu, ne arī noteikusi jebkādas prasības. 

Pagājušajā gadā sasauktās Darba grupas ietvaros, Ekonomikas ministrija norādīja, ka negrib uzlikt papildu administratīvo slogu uzņēmējiem, par kuru gan vien pati lemēja un noteicēja. “Tas radītu nesamērīgas izmaksas un administratīvos šķēršļus privātajam sektoram,” norādīts Darba grupas gala ziņojumā. 

Naktsklubu Latvijā var iekārtot jebkur. 

Šobrīd lielākā daļa komersantu, kas strādā kā naktsklubu pakalpojumu sniedzēji, reģistrē savu saimniecisko darbību – NACE 56,3 | BĀRU DARBĪBA. Šajā klasē ietilpst bāri, krogi, kokteiļbāri, diskotēkas (kurās galvenā ir dzērienu servēšana), alus zāles, kafetērijas, augļu sulu bāri, pārvietojami dzērienu tirdzniecības automāti. Tā nu naktsklubi bez laika ierobežojuma un skaņas izolācijas strādā dzīvojamo ēku pagrabos, terasēs, pagalmos, teltīs, viesu namos uc.

Ekonomikas ministrija tā arī nespēj izskaidrot, kāpēc šo jomu atsakās regulēt.

Nu jau šī bezprecedenta beztiesiskā situācija liek uzdot daudz vairāk jautājumus par cilvēka tiesībām un tiesiskumu nekā par kādas jomas sakārtošanu vai pašu trokšņošanas faktu.

Pirmais raksts par juridisko nenoteiktību trokšņa pārvaldības lietās publicēts 2003. gadā, tātad pirms 21 gada. Iedzīvotāju biedrības “Naktsmieru” domubiedru vidū ir tādi, kuri par naktsmieru cīnīsies jau otrajā vai trešajā paaudzē.

Iespējams, ka pirms gadu desmitiem, šī situācija likās pieņemama, tāpat kā likās pieņemami smēķēt kafejnīcā, pērt bērnus, slīcināt kucēnus vai sist dzīvesbiedri. Bet sabiedrība mainās un arī šajā jautājumā domāšanai jāmainās.

Pretargumenti par to, ka taču zinājām, kur dzīvojam – pilsētā, virs bāra, pretī izklaides vietai vai viesu namam, vecpilsētā – neiztur kritiku. Naktsklubs var ievākties kaimiņos jebkurā mirklī, jo, ja nav naktskluba un ar to saistīto prasību, tad par tādu pēkšņi var kļūt ikviens bārs vai restorāns.

Naktī būtu jāspēj gulēt ikvienā vietā. Vienmēr, protams, būs izņēmuma gadījumi, Dziesmusvētki, hokejs vai kāds koncerts, taču ir neiedomājami, ka ir pieļaujama situācija, ka ilgstoši un regulāri cilvēki nespēj izgulēties.

Naktsmiera jautājums fundamentāli ir jautājums par cilvēka tiesībām uz kvalitatīvu, netraucētu miegu un veselīgu vidi. Kā norāda Veselības inspekcijas Nakts trokšņa vadlīnijas, “Ir daudz medicīnisku pierādījumu par sakarību starp miegu un veselību un arī samērā detalizēta informācija par miega traucējumiem saistībā ar trokšņa iedarbību.”

Arī Veselības ministrija, kurai teorētiski būtu jāatbild par sabiedrības veselību un jāiestājas par iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, plāta rokas bezspēcībā un norāda, ka izklaides vietu troksnisi ir pašvaldības kompetence un pilnīgi ignorē izklaides vietu radīto troksni naktīs.

Kad 2022. gada vasarā iedziļinājos jautājumā, man nelikās ticami, ka šāda situācija ir tehniski iespējama mūsdienu Latvijā.

Tiek pārkāptas Latvijas iedzīvotāju pamattiesības, bet nevienam, absolūti NEVIENAM daudzu gadu laikā nav radies vai izdevies sakārtot jomu un rast risinājumu.

Par šo faktu arī pagājušajā gadā izteicās pati Satversmes tiesa, kas aicināja likumdevēju rīkoties, “lai panāktu iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieņemamu interešu noregulējumu”.

Tā vietā tiek rīkotas arvien jaunas Darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, Saeimai, Domēm, Tiesībsargam vai drukātas atbildes citām ministrijām, allaž atbildot precīzi 30. dienā, tādejādi maksimāli novelkot laiku. Un tā gadu desmitiem.

Pie jautājumu sakārtošanas ķērušies paši iedzīvotāji, kuri nu ir pretnostatīti izklaides vietām un citiem nakts trokšņotājiem. 

Ignorējot vajadzību sakārtot jomu, valsts sanaido pati savus iedzīvotājus. Iedzīvotāji pret izklaidi kā ekonomikas pamatu ir viltus izvēle. Abas puses veido ekonomiku. Nakts laika galvenais izaicinājums ir tieši niansēts balanss starp abām grupām. 

Un gribas jautāt: vai kaut kur ir Cilvēku ministrija? Kura institūcija iestāsies par iedzīvotājiem? Kura institūcija ir tā, kurai būtu jānodrošina, ka tiek nodrošinātas Satversmēs nostiprinātās iedzīvotāju tiesības? Kam rūp cilvēks?

Ir jāpanāk situācija, kurā mēs varam godīgi sadalīt nakti: vieni guļ, citi tikmēr izklaidējas. Izklaide nevar notikt uz gulētāju rēķina. Izklaide nevar notikt uz cilvēktiesību rēķina. Izklaide nevar notikt uz sabiedrības saliedētības rēķina.

###

Maija Krastiņa ir biedrības “Naktsmieru” dibinātāja un vadītāja.

Biedrības “Naktsmieru” mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība pret paaugstinātiem un traucējošiem akustiskajiem trokšņiem nakts laikā.  Biedrība aicina sakārtot nakts izklaižu un rosināt izmaiņas, kas ļautu godīgi sadalīt nakti: vieniem ļautu gulēt, bet citiem – svinēt.

Viedokļa raksts publicēts žunrālā IR: https://ir.lv/2024/05/29/kur-ir-cilveku-ministrija/