Home

Jauna dome, jaunas cerības uz risinājumiem! Auglīgākai sarunai, esam apkopojuši piecas konkrētas lietas, ko Rīgas dome varētu ieviest, lai efektīvi samazinātu nakts izklaižu vietu radīto trokšņu piesārņojumu un aizsargātu pilsētas iedzīvotāju mieru – sākot ar policijas proaktīvu rīcību un skaidriem mūzikas laika ierobežojumiem, līdz pat nakts izklaides vietu licencēšanai un atbildīgai publisko pasākumu uzraudzībai.

1. PAŠVALDĪBAS POLICIJAS ATBILDĪGA RĪCĪBA

Pašvaldības policijai ir jāveic reāla un proaktīva rīcība sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Policija nedrīkst pārnest pārkāpuma konstatēšanas un pierādīšanas slogu uz iedzīvotāju pleciem. Policijai ir jāizvairās no konflikta izraisīšanu starp komersantiem un iedzīvotājiem. Šajā sakarā ir uzsverams sekojošais:

• policijai ir zināmas vietas, kurās notiek trokšņošana. Policijai būtu jārīkojas gan pašai, šīs vietas regulāri apmeklējot, gan reaģējot uz iedzīvotāju zvaniem;
• ir nepieciešama saruna policijas un komersantu vadības līmenī, kur policija izteiktu brīdinājumu komersantiem – ievērot kārtību un netraucēt iedzīvotāju mieru;
• administratīvo procesu var uzsākt arī policijas pārstāvis pēc savas iniciatīvas. Nav jāgaida un jāpieprasa iedzīvotāja rakstveida iesniegums;
• policijai ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai pārtrauktu  iedzīvotāju miera traucējumu. Tas ietver ne vien komersanta brīdinājumu, bet reālu mūzikas apturēšanu;
• vairāku trokšņošanas vietu līdzās atrašanās un neskaidrībai par miera traucējuma avotu nav jāattur no aktīvas rīcības traucējuma novēršanai. Šaubu gadījumā var nekavējoties izteikt brīdinājumu, bet pēc tam uzlikt pienākumu ierobežot troksni, turklāt vairākām līdzās esošām vietām.

2. LAIKA IEROBEŽOJUMI MŪZIKAI UN SKAŅU PASTIPRINOŠĀM IEKĀRTĀM TERASĒS UN BĀROS

Pašvaldība caur saistošajiem noteikumiem par āra (ielu) tirdzniecību varētu vēl efektīvāk regulēt mūzikas un skaņu pastiprinošu iekārtu lietojumu.  Cita starpā var ieviest šādu regulējumu:

• piektdienās, sestdienās, kā arī pirms svētku dienām, terases var darboties līdz plkst. 24.00; mūzika un skaņu pastiprinošas iekārtas jāatslēdz plkst. 22.00;
• pārējās dienās ielu tirdzniecības vietas darba laiks nedrīkst būt ilgāks par plkst. 23.00;
• mūzikas atskaņošanai, muzicēšanai un pastiprinošu iekārtu lietošana nedrīkst būt ilgāka par plkst. 22.00 vai 23.00;
• smēķēt terasēs aizliegts;
• atskaņotās mūzikas skaļums nedrīkst pārsniegt 40-50 dB;
• komersantiem atkārtotu (piemēram, 1 gada laikā 3) pārkāpumu gadījumā ir anulējama āra tirdzniecības atļauja un nosakāms 1 gada aizliegums saņemt jaunu atļauju, lai panāktu noteikumu ievērošanu.

3. AKTĪVA LĪDZDALĪBA LIKUMDOŠANAS PROCESĀ UN AICINĀJUMS SAEIMAI IZSTRĀDĀT NAKTSMIERA LIKUMU

Pašvaldībai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Tomēr tas nekādā veidā neierobežo pašvaldības iespējas aktīvi vērsties pie Saeimas, Ministru kabineta un Valsts prezidenta, kuri ir apveltīti ar šādām tiesībām. Šīs iespējas cita starpā ietver sekojošo:

• iesniegt Saeimai, Ministru kabinetam vai Valsts prezidentam Naktsmiera aizsardzības likumprojektu un citus trokšņu jomu regulējošus likumprojektus, ar lūgumu tos virzīt uz priekšu;
• ierosinātos likumdošanas procesos un Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas procesos iesniegt priekšlikumus par nepieciešamiem labojumiem un papildinājumiem;
• rakstīt vēstules Saeimai, Mistru kabinetam, atsevišķām ministrijām un Valsts prezidentam, sniedzot apsvērumus par konceptuāliem un vispārīgiem jautājumiem saistībā ar trokšņu regulējuma pilnveidošanu;
• aktīvi sadarboties ar biedrībām un citām privātpersonām jautājumos par trokšņu regulējuma pilnveidošanu, t.sk. uzklausīt un izmantot privātpersonu sniegtos ierosinājumus un komentārus.

4. NAKTS IZKLAIDES VIETU LICENCĒŠANA

Pašvaldībai ir tiesības izsniegt licences un atļaujas noteiktas saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to pašvaldībai ir nepieciešams:

• izdot saistošos noteikumus, kas ievieš licences izklaides vietām, kas darbojas nakts laikā no plkst. 23.00 līdz 7.00;
• saistošajos noteikumos definēt nakts izklaides vietas, tās attiecinot, piemēram, bet ne tikai uz bāriem, klubiem, publisku pasākumu vietām, t.sk. izīrējamām pasākuma telpām;
• paredzēt iespēju atcelt licenci gadījumos, kad attiecībā uz izklaides vietu ir konstatējami atkārtoti (piemēram, 1 gada laikā 3) pārkāpumi. Vienlaikus šādos licences atcelšanas gadījumos noteikt 1 gada aizliegumu jaunas licences saņemšanai;
• nodrošināt stingru uzraudzību pār licencēto izklaidus vietu darbību.

5. PIENĀCĪGA UZRAUDZĪBA PĀR PUBLISKIEM PASĀKUMIEM

Pašvaldība ir atbildīgā iestāde, kas saskaņā ar likumu izdod atļaujas publisku pasākumu rīkošanai. Šobrīd publiskie pasākumi nereti rada iedzīvotājiem nepieņemamu troksni un diskomfortu. Šādos apstākļos pašvaldībai ir nepieciešams nodrošināt pienācīgu uzraudzību pār publiskajiem pasākumiem, cita starpā veicot šādas darbības:

• neizsniegt atļaujas komersantiem, kas atkārtoti (piemēram, 1 gada laikā 3) izdarījuši pārkāpumus;
• atļaujās noteikti maksimāli pieļaujamos trokšņa līmeņus, kas nedrīkst pārsniegt ~55 dB naktī and 70 dB dienā, un atkarībā no apstākļiem citus ierobežojumus, lai novērstu traucējoša, paaugstināta trokšņa rašanos;
• Neizsniegt atļaujas regulāriem pasākumiem pēc plkst 23.00;
• nodrošināt stingru uzraudzību pār publisku pasākumu norisi un atļaujā noteikto prasību ievērošanu;
• kontrolēt un sodīt negodprātīgus komersantus, kas rīko publiskus pasākumus bez atļaujas saņemšanas.

2025. gada 17. aprīlī ar gandrīz piecu mēnešu kavēšanos, Ekonomikas ministrija nodeva sabiedriskajai apspriešanai ir trīs normatīvo aktu projektus:

1) Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”” (25-TA-458),

2) likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (25-TA-459),

3)likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (25-TA-461).

No Ekonomikas ministrijas vai valsts šis nav nekāds labas gribas žests. 2024. gada 17. jūnijā iznāca Tiesībsarga atzinums un attiecīgi 2024. gada 16. jūlijā Ministru prezidente E. Siliņas deva rezolūciju. Tiesībsarga noteiktais izstrādes termiņš bija 1. decembris.

Ekonomikas ministrija sāka strādāt vien rudenī. Šī bija jau otrā darba grupa, neformāla gan. Pirmā darba grupa tika sasaukta 2023. gada rudenī un noslēdzās bez jebkādiem reāliem rezultātiem.

Jaunajā formātā, 2024. gada rudenī notika vairākas tikšanās, un uz pēdējo no tām “Naktsmieru” vairs netika aicināti. Priekšlikumi, ar kuriem visi citi iesaistītie šķita apmierināti, bija gatavi 2025. gada februārī. Kas tieši notika starp februāri un aprīli, nav skaidrs, taču rezultāts ir tāds, ka ierosinātie grozījumi vairs nav nekam derīgi.

Piedāvātie Grozījumi nevis uzlabos, bet pasliktinās iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu. Grozījumi paredz tādus trokšņu līmeņus, kas ir pilnībā nepieņemami. Proti, tie ir vairāk kā trīs reizes lielāki nekā Pasaules Veselības organizācijas noteiktie līmeņi, kuru pārsniegšana rada kaitējuma risku cilvēku veselībai.
Grozījumi neparedz arī risinājumus ne trokšņa monitoringam, ne kontrolei. No grozījumiem izzuduši priekšlikumi par laika ierobežojumiem un skaņas mērītājiem.

Ekonomikas ministrijas piedāvātās izmaiņas nenovērš Tiesībsarga atzinumā konstatētos trūkums, nepilda premjeres rezolūcijā doto uzdevumu un neatrisina izklaides trokšņu radīto traucējumu iedzīvotājiem.

Piedāvātie Grozījumi ir nepieņemami arī ņemot vērā to, ka jau gadu desmitiem valsts nav spējusi sakārtot nakts izklaižu jomu un tās radītā trokšņa traucējumu iedzīvotājiem. Valsts joprojām nespēj un nav pat izrādījusi nodomu izpildīt no Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.

Mūsu vēstule Ekonomikas ministrijai + pielikums ar iebildumiem un ierosinājumiem:

Par nepilnīgiem normatīvo aktu grozījumu projektiem

2025. gada 3. aprīlī biedrība “Naktsmieru” iesniedza Jums pretenziju par paaugstināta trokšņa problēmām, kas ilgstoši nav atrisinātas. Pretenzijā ietverta norāde par Ministru kabineta atbildes vēstuli tiesībsargam, kas apstiprināta 2025. gada 4. februārī (protokols Nr. 5 / 39. §). Šajā vēstulē norādīts, ka nolūkā izpildīt tiesībsarga prasības attiecībā uz trokšņa problēmu atrisināšanu Ekonomikas ministrija (turpmāk – Ministrija) strādā pie šādu normatīvo aktu grozījumu projektu izstrādes, cita starpā paredzot ieviest šādu regulējumu:

1. grozījumi 2014. gada 7. janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk – Noteikumi 16):

• aprīkot izklaides vietas iekštelpas ar trokšņa monitoringa iekārtu, kas nodrošina nepārtrauktus trokšņa mērījumus izklaides vietas darba laikā;
• noteikt izklaides vietu vides trokšņa robežlielumus dienā, vakarā un naktī, kā arī trokšņa robežlielumus izklaides vietu iekštelpās;
• paredzēt pašvaldības policijai kompetenci nodrošināt kontroli pār noteikto robežlielumu ievērošanu;

2. grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (turpmāk – Pasākumu likums):

• precizēt publiska pasākuma definīciju, attiecinot likumu tikai uz vienreizējiem un īslaicīga rakstura publiskiem pasākumiem;
• ieviest stingrākas prasības un kontroli attiecībā uz nakts laikā rīkojamiem pasākumiem, t.sk. saistībā ar trokšņa radīšanu;

3. grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (turpmāk – Piesārņojuma likums):

• noteikt administratīvo atbildību par izklaides vietas iekštelpu neaprīkošanu ar trokšņa monitoringa iekārtu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tomēr pēc tam Ministrija pieturēja Noteikumu 16, Pasākumu likuma un Piesārņojuma likuma grozījumu (turpmāk – Grozījumi) projektus, un vairāk kā divu mēnešu laikā atturējās no projektu ievietošanas tiesību aktu projektu portālā. Kā publiski zināms, šajā laika periodā Ministrijas parlamentārais sekretārs iesaistījās Grozījumu projektu papildu precizēšanā. Tā rezultātā vairāki iepriekš izstrādātie aizsardzības mehānismi tika izņemti. Cita starpā, tika veikti šādi būtiski labojumi: 

1. svītrota iecere par izklaides vietu aprīkošanu ar trokšņu monitoringa iekārtām;
2. būtiski paaugstināts pieļaujamais trokšņa līmenis (piemēram, nakts laikā no 55 db(A) uz 90 db(A), savukārt publisku pasākumu radītais troksnis pieļaujams pat virs 100 db(A));
3. svītrota iecere par trokšņa ierobežojošā regulējuma piemērošanu publiskiem pasākumiem, tādējādi, attiecībā uz šiem pasākumiem paredzot izņēmumu;
4. lielā daļā izslēgta iecere par pašvaldības kompetences paplašināšanu attiecībā uz publisku pasākumu trokšņu līmeņu ierobežošanu un kontroli pār noteikto prasību ievērošanu. 

Ar šādiem būtiskiem labojumiem tiks panākts pretējs efekts. Proti, Grozījumi nevis uzlabos, bet pasliktinās iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu. Grozījumi paredz tādus trokšņu līmeņus, kas ir pilnībā nepieņemami. Proti, tie ir vairāk kā trīs reizes lielāki nekā Pasaules Veselības organizācijas noteiktie līmeņi, kuru pārsniegšana rada kaitējuma risku cilvēku veselībai.

Zīmīgi, ka iepriekšējo 6 mēnešu notikušajās sanāksmēs bija iespēja novērot atsevišķu Ministrijas darbinieku aktīvu darbu pie problēmas risinājumu izstrādes. Taču pēdējā laika vilcināšanās, publiskā informācija par parlamentārā sekretāra iesaisti un tai sekojošie būtiski labotie Grozījumu projekti rada pamatotas aizdomas, ka tieši Ministrijas vadības rīcības dēļ ir liegta iespēja aizsargāt iedzīvotājus pret paaugstinātu trokšņošanu.

Ir pagājuši vairāk kā 10 mēneši kopš tiesībsarga atzinuma izdošanas, bet atzinumā noteiktais termiņš ir pārsniegts gandrīz par 5 mēnešiem. Tādējādi esam spiesti konstatēt, ka Ministrija turpina izvairīties no problēmas pienācīga risinājuma.

Ņemot vērā nepilnības Grozījumu projektos, esam sagatavojuši priekšlikumus par tādu labojumu veikšanu, kas mazina jaunākās Grozījumu projektu redakcijas trūkumus, un vienlaikus paredz salīdzinoši efektīvāku iedzīvotāju aizsardzību pret paaugstinātu trokšņošanu. Atbilstoši Ministrijas 2025. gada 22. aprīļa vēstulē Nr. 3.3-11/2025/2588N norādītajam šos iebildumus kopā priekšlikumiem biedrība nosūta uz vēstulē norādīto e-pasta adresi: skarleta.dombrovska-latisenko@em.gov.lv.

Ievērojot iepriekš minēto, mēs lūdzam Jūs veikt visas nepieciešamās darbības, lai iespējami ātri un efektīvi aizsargātu iedzīvotājus pret bāru, klubu un citu nakts izklaides iestāžu radīto troksni, kas rada diskomfortu, negatīvi ietekmē veselību, traucē akustisko saziņu vai citādā veidā traucē sabiedrisko mieru un kārtību, t.sk. atbalstīt mūsu iesniegtos priekšlikumus labojumu veikšanai Grozījumu projektos.

Kā iepriekšējās saziņas ietvaros esam uzsvēruši, gadījumā, ja Ministrijas vadība turpinās paust noraidošu attieksmi pret paaugstināta trokšņa problēmu risināšanu, t.sk., ja tiks virzīti uz priekšu Grozījumi patreizējā redakcijā, neņemot vērā mūsu iesniegtos labojumu priekšlikumus, mēs veiksim visas nepieciešamās darbības iedzīvotāju interešu aizsardzības nolūkā, t.sk. rīkosim sapulces, piketus, gājienus, kā arī publiskas kampaņas un informatīvus pasākumus, ar kuriem vērsīsim sabiedrības uzmanību uz to, ka tieši Ministrijas vadība ir galvenokārt vainojama pie paaugstināta trokšņa problēmām un valsts nespējas aizsargāt iedzīvotājus pret naktsmieru traucējošiem trokšņiem, un tādējādi ir atbildīga par to, ka Latvijā šajā sakarā ir viena no sliktākajām situācijām Eiropas Savienībā.

Vienlaikus mēs esam gatavi vērsties Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību, kas būs vērsta pret spēkā esošā tiesiskā regulējuma nepilnībām.